Ja jūs esat kristieši, jūs esat “…izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, Dieva īpašums, lai jūs paustu Tā varenos darbus, kas jūs ir aicinājis no tumsas Savā brīnišķīgajā gaismā” (1.Pētera 2:9). Nav lielāka goda uz zemes, kā būt Jēzus Kristus kalpošanā, un katrs kristietis ir aicināts priekš lielās kalpošanas. Jums ir liktenis, kurš ir tik varens, ka eņģeļi debesīs brīnās, ka Kungs ir izvēlējies jūs. Pat, ja jums būtu viss spēks un bagātība uz zemes, ar to nav iespējams salīdzināt jūsu aicinājumu Jēzū Kristū. Pat lielāko zemes valdnieku dzīve pārvērtīsies tvaikos, putekļos. Viņi visi mirst, un visa viņu bagātība un vara ir daļa no pīšļiem, par ko tie pārvēršas. Cilvēces stāsti tiks aizmirsti, tie pazudīs no zemes virsas, bet jūs atrodaties citā pusē. Jūs dzīvosiet mūžīgi, un jūsu darbi būs pierakstīti Dzīvības Grāmatā, kura neizzudīs nekad. Vērtējot katru savas dzīves dienu no mūžības skatījuma, jūs sapratīsiet, ka tas ir daudz svarīgāk, kā pilnīga zemes ķēniņu vai prezidentu valdīšana. Tas varētu likties pārāk fantastiski. Bet tā ir teicis Dievs, bet Dievs nekad nemelo. Tas netiek teikts, lai nomierinātu tavu ego, bet gan tāpēc, lai parādītu tava aicinājuma un tava likteņa svarīgumu. Tev ir pieeja pie ķēniņu Ķēniņa. Tava pievēršanās Viņam, tava lūgšana var izmainīt visu vēstures gaitu. Tev ir ne tikai pieeja pie ķēniņu Ķēniņa, bet tu esi Viņa vēstnesis šai pasaulei. Dieva gribas izpildīšana un sekošana Viņa mērķiem ir augstākais gods, kas nevar tikt salīdzināts ar godu, kas tiek izrādīts ķēniņam vai prezidentam. Uzrunājot korintiešus, Pāvils paziņoja, ka viņi ir “…Kristus sūtīti…” (2.Korintiešiem 5:20). Būt par “sūtni” – bija lielākais gods, kuru kāds varēja iegūt impērijā. Tā kā saikne starp valdnieku un viņa sūtni varēja aizņemt mēnešus un pat gadus, tad šo vietu ieņēma paši uzticamākie imperatora cilvēki vai draugi. Tiem bija jābūt vienotiem savos viedokļos ar savu kungu, par cik tiem nācās pieņemt daudzus lēmumus sava valdnieka vārdā. Būt par sūtni bija augstākais gods, kuru izrādīja monarhs. Bet tā arī bija liela atbildība. Cilvēks, kas ir pieradis runāt savā vārdā, izteikt savu viedokli, nevarēja būt sūtnis. Viņam bija jāzina sava valdnieka viedoklis un jābūt uzticamam tikai viņa interešu pārstāvēšanā. Nodošanās un uzticamība bija galvenās īpašības, par cik valdnieks varēja atsaukt sūtni tikai pēc diviem vai trim dienesta gadiem. Tu esi aicināts būt par lielākā Ķēniņa sūtni. Būt Kristus sūtnim – ne tikai neizprotams gods, bet arī daudz pienākumu, kas jums ir uzticēti. Mums ir jāsargā savas sirdis, lai tās būtu nodevušās Kristum, nepakļaujoties nekādiem kārdinājumiem. Raksti par to saka, kad Jēzus vērsās pret Pēteri ar pašu šausmīgāko apgalvojumu: “Atkāpies no Manis, sātan, tu Man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk” (Mateja 16:23). Sātans bieži izmanto tādus paņēmienus, lai draudzei uzspiestu savus iznīcinošos plānus, kad mēs liekam savas intereses, savus viedokļus augstāk par Dievu. Kristus sūtņi vienmēr ir nodevušies Viņam. Kungs nemaina Savus sūtņus ik pēc diviem gadiem. Mums ir pilnvaras uz mūžu. Tāpēc mums ir jābūt uzmanīgiem. Mūsu sirdīm un mūsu domām ir jāatbilst tikai Dieva standartiem. “Jeb vai es cenšos cilvēkiem patikt? Ja es vēl cilvēkiem censtos patikt, tad es nebūtu Kristus kalps” (Galatiešiem 1:10). Kad mēs baidāmies no cilvēkiem, vēloties saņemt cilvēcīgu slavu vai atzīšanu, mēs izkropļojam Dieva Valstības būtību.
Riks Džoiners
