Krusts simbolizē ne tikai upuri, kuru Jēzus nesa par cilvēci, bet tāpat arī šīs rīcības sekas un ieguvumus priekš mums. Krusts izpilda divas galvenās lomas priekš Dieva Dēla.
1.Jēzus bija Priesteris, Kurš pienesa upuri
“Jo tāds augstais Priesteris mums arī pienācās, svēts, bez ļaunuma, neaptraipīts, atšķirts no grēciniekiem un pacelts augstāk par debesīm” (Ebrejiem 7:26).
2.Jēzus bija upuris
“Jo, ja āžu un vēršu asinis un jaunas govs pelni, apslakot sagānītos, šķīstī miesas šķīstībai, cik daudz vairāk Kristus asinis, kas mūžīgā Gara spēkā pats Sevi ir bezvainīgu upurējis Dievam, šķīstīs mūsu sirdsapziņu no nedzīviem darbiem kalpošanai dzīvajam Dievam” (Ebrejiem 9:13-14).
Vārds “mūžīgs” nozīmē “bez sākuma un bez gala; tas, kas vienmēr ir bijis un būs”, kas iziet ārpus laika robežām. Notikumi pie Krusta izmainīja vēstures gaitu. Tika samaksāta cena par visas cilvēces grēkiem par visiem gadsimtiem un gadu tūkstošiem – pagājušiem, esošiem un nākošiem, ieskaitot to grēkus, kuri vēl nav dzimuši. Krusts – tas ir Dieva pamats absolūtai un pilnīgai cilvēces nodrošināšanai. Viss, kas mums ir nepieciešams un būs nepieciešams – prāta līmenī, emocionāli, materiāli, finansiāli vai garīgi, vai tā ir vara, spēks, mīlestība, veselība, dziedināšana vai jebkas cits, – tika mums dots pie Krusta. Nav vairāk nekāda cita avota. Visi draudžu sprediķi un visas grāmatas teologu plauktos izrādīsies nederīgas, ja mēs nevaram pieņemt Krusta spēku. Krusts – tas ir vienīgais patiesais pārdabiskā spēka avots, tam ir jāieņem galvenā vieta katrā sprediķī. Tam ir jāveltī vislielākā uzmanība. Nedrīkst samazināt tā nozīmi.
Tas Kungs pavēlēja izraēliešiem iziet no Ēģiptes un uzcelt altāri, kuru nedrīkstēja ieskaut ne koki, ne rotājumi, ne kas cits, kas varētu nošķirt cilvēkus no Viņa klātbūtnes. Lai tas paliek kā piemēr priekš mums. Nedrīkst ietērpt vēsti par Krustu ar to, kas atņem tam spēku vai samazina Jēzus augstāko varu. Neviena pasaules reliģija nespēj sacensties ar mācību par krustu.
KRUSTS: ABSTRAKCIJA VAI REALITĀTE?
Filozofi spriež par abstraktām lietām, taču mācība par krustu – tā ir mācība par patiesiem notikumiem vēstures un mūžības ietvaros. Tas ir pats svarīgākais un patiesākais notikums visā vēsturē.
Kad mēs pārstājam likt Krustu mūsu sprediķu centrā, mūsu ticība zaudē jēgu un mēs nokļūstam tradīciju, noteikumu un likumu verdzībā, kuri nav spējīgi kaut ko veidot.
Gilermo Maldonado
