Vēlmes vadīts pagarināt mūsu sarunu, es jautāju to, kas pirmais man ienāca prātā: “Vai ir grūti jums un jūsu vīram atrasties kopā?”
“Nepavisam. Visas tās savstarpējās attiecības, kādas tev ir bijušas uz zemes, turpinās šeit, bet viņas visas caur tiesu ir attīrītas un fakts ir tāds, ka tagad mūsu attiecības ir garīgas, tāpat kā mēs esam garīgas būtnes. Jo vairāk tev ir piedots, jo vairāk tu mīli. Kungs mums ir piedevis daudz vairāk, kā jebkuram citam, un šeit mēs mīlam Viņu daudz vairāk, kā jebkurš cits. Pēc tam, kad mēs piedevām viens otram, mēs viens otru sākām mīlēt vēl vairāk. Tagad mūsu savstarpējās attiecības turpinās un ir kļuvušas vēl dziļākas un bagātīgākas, par cik mēs esam Viņa glābšanas mantinieki. Cik dziļas bijušas mūsu brūces, tik dziļi varēja iekļūt mūsos mīlestība kopš tā brīža, kad mēs saņēmām dziedināšanu. Mēs to būtu varējuši piedzīvot uz zemes, bet mēs neiemācījāmies laicīgi piedot. Ja mēs būtu iemācījušies piedot, tad sacensība, kas izveidojās mūsu attiecībās un kas atmeta atpakaļ mūs parastajā dzīvē, nespētu mūsos ielaist tik dziļas saknes. Ja tu patiesi mīli, tad ar vieglumu piedosi. Jo grūtāk tev ir piedot, jo tālāk tu stāvi no patiesās mīlestības. Piedošana ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem tam, lai paliktu uz dzīvības ceļa. Bez piedošanas daudz kas var novērst no pareizā kursa, kurš ir paredzēts tev”.
Šajā laikā es apjautu, ka šī sieviete, kura noveda mani pie sevis paša sirdsapziņas konflikta un lika man sajust sāpes sava grēcīguma dēļ, tajā pašā laikā bija pats pievilcīgākais cilvēks, kādu man jebkad ir nācies sastapt savā dzīvē. Tā nebija romantiska pievilcība, bet man vienkārši negribējās viņu pamest. Nolasot manas domas, viņa pakāpās soli atpakaļ, parādot, ka grasās doties prom. Pēdējo reizi viņa piebilda: “Tīra patiesība, kas pateikta tīrā mīlestībā, vienmēr būs pievilcīga. Tu atcerēsies tās sāpes, kuras sajuti šeit, un tas tev palīdzēs visu atlikušo dzīvi. Sāpes – tas ir labi, tās tev parāda, kur ir problēma. Necenties apslāpēt sāpes līdz brīdim, kamēr neesi atklājis problēmu un neesi sācis to risināt. Dievišķā patiesība bieži nes sev līdzi sāpes, par cik izgaismo problēmu, kura ir mums. Bet Viņa patiesība vienmēr mums parāda ceļu uz brīvību un patiesu dzīvi. Zinot šo, tu priecāsies pat pārbaudījumu brīžos, kuri tiek pieļauti tā dēļ, lai palīdzētu tev noturēties uz dzīvības ceļa”.
“Turklāt, tava tiekšanās pēc manis nav nekas nedabisks. Tā ir tā pati pievilcība starp vīrieti un sievieti, kas tika dota jau no paša sākuma un kura vienmēr bija tīra tās patiesajā formā. Kad tīra patiesība savienojas ar tīru mīlestību, cilvēki var būt tādi, kādi viņi tika radīti, un viņiem nav nepieciešamība dominēt vienam pār otru savas neaizsargātības dēļ. Līdzīga veida dominēšana – tas nav nekas cits, kā iekāre, kas savukārt ir pats dziļākais bezdibenis, kurā iekrīt mīlestība mūsu grēka dēļ. Ar patiesu mīlestību vīrieši kļūst par īstiem vīriešiem, un sievietes var būt tādas, kādas tās tika radītas, par cik mīlestība viņās nomaina bailes. Mīlestība nekad nemanipulēs vai necentīsies kontrolēt kādu, vadoties no pašaizsardzības, par cik mīlestība aizdzen jebkādas bailes. Tā vieta, kur savstarpējās attiecības ir visvairāk sabojātas, var kļūt par vietu, kur šīs savstarpējās attiecības kļūs pašas pilnīgākās pēc tam, kad tur sāks darboties atpirkšana. Patiesa mīlestība – tā ir debesu garša, bet iekāre – tā ir maksimālā debesu godības izkropļošana. Tādā mērā, kā tu atbrīvojies no iekāres uz zemes, tādā mērā tu sāc baudīt debesis”.
“Bet es nedomāju, ka būtu jutis šeit kaut kādu iekāri, pat attiecībā uz jums, – vāji iebildu. – Taisni otrādi, mani pārsteidza tas, ka varēju skatīties uz tik skaistu cilvēku, kā jūs, un nejust iekāri”.
“Tas ir tāpēc, ka tu esi šeit. Viņa godības gaisma šajā vietā aizdzen visu tumsu. Ja tu nebūtu šeit, tevi pārņemtu miesas kāre”, – teica viņa.
“Jā, iespējams jums ir taisnība. Bet vai mēs kaut kad spēsim atbrīvoties no šīs kroplības uz zemes?”
“Jā. Kad tavs prāts atjaunosies caur Patiesības Garu, tu neuzskatīsi attiecības ar citiem cilvēkiem, kā iespēju, kaut ko no viņiem iegūt, bet gan otrādi – dot viņiem. Atdot – tā ir vispilnīgākā darbība, kādu vien var iepazīt. Pat pašas brīnišķīgākās attiecības uz zems – tas nav nekas vairāk, kā acumirklis no tās sajūsmas, kāda atnāk, kad mēs atdodam sevi tam Kungam patiesā pielūgsmē. Tas, ko mēs piedzīvojam pielūgsmē šeit, – debesīs, tava vājā miesa bez godības vienkārši neizturētu. Patiesa Dieva pielūgsme attīra dvēseli patiesām godības pilnām savstarpējām attiecībām. Tāpēc nemeklē attiecības, bet tīru pielūgsmi. Tikai tad attiecības var kļūt tādas, kādas tās bija iedomātas. Patiesa mīlestība nekad nemeklē savu, taisni otrādi, pašu zemāko neievērojamāko kalpošanu. Ja es un mans vīrs būtu saglabājuši to savā laulībā, tad tagad mēs sēdētu blakus Ķēniņam, bet šī lielā zāle būtu vēl pilnāka ar dvēselēm”.
Riks Džoiners
