Es nevarēju nedomāt par to lielo kauju kalnā, kurā mēs karojām. Mēs patiešām ievainojām daudzus no saviem brāļiem, kad cīnījāmies pret ļaunumu, kas viņus kontrolēja. Līdz pat šim brīdim daudzi no viņiem atradās ienaidnieka nometnē un ienaidnieks vai nu viņus izmantoja, vai turēja kā gūstekņus. Es jau sāku aizdomāties, vai nākamā kauja nesāksies pret saviem paša brāļiem. Kungs skatījās uz mani, kad centos izprast Viņa izteiktos vārdus, bet pēc tam turpināja: “Kamēr pēdējā kauja nebūs beigusies, vienmēr būs kādi no mūsu brāļiem, kurus izmantos ienaidnieks. Bet ne tāpēc Es visu šo runāju tagad. Es tev to saku tāpēc, lai palīdzētu tev ieraudzīt, kā ienaidnieks iekļūst tavā paša sirdī un prātā, un kā viņš tevi izmanto! Pat tagad tu vēl joprojām visu nespēj redzēt tā, kā Es to redzu. Tas ir raksturīgi visai Manai tautai. Pat šodien Mani lielākie līderi reti atrodas harmonijā ar Mani. Daudzi no viņiem labi strādā, bet ļoti maz ir to, kas dara to, kam Es viņus esmu aicinājis. Tas viss notiek šķelšanās dēļ jūsu starpā. Es nenāku tā dēļ, lai nostātos kādas grupas pusē, bet Es aicinu visus tos, kas nostāsies Manā pusē. Jūs spēcīgi ietekmē, kad Es jums dodu “atziņas vārdu” par kādu fizisku slimību vai kādu citu patiesību, kas jums nebija zināma. Šī atziņa atnāk tad, kad jūs iegrimstat Manās domās ļoti nelielā mērā. Es zinu visu. Ja jums būtu pilnībā Mans prāts, tad jūs varētu zināt visu par visiem tā, kā tu to jau pamēģināji šeit. Jūs sāktu skatīties uz visiem cilvēkiem tā, kā Es uz viņiem skatos. Bet pat arī tad daudz kas paliek neaizsniegts, lai pilnībā paliktu Manī. Jums vajadzīga Mana sirds, lai zinātu, kā pareizi pielietot šīs zināšanas. Tikai tad jums būs Mans spriedums.
Es jums varu uzticēt Savas pārdabiskās zināšanas tikai līdz tādai pakāpei, līdz kādai jūs pazīstat Manu sirdi. Tās Gara dāvanas, kuras Es sūtīju savai Draudzei, ir tikai mazs sākums tam spēkam, kas tiks dots nākošajā laikā. Es jūs esmu aicinājis būt par tā laika vēstnešiem, tāpēc jums pienākas zināt tā spēku. Jums cītīgi jātiecas pēc Manām dāvanām, par cik tās ir daļa no Manis un Es tās jums dodu tāpēc, lai jūs būtu līdzīgi Man. Tas ir labi, kad jūs gribat uzzināt Manas domas, ceļus un mērķus, bet jums nepieciešams ar tādu pašu dedzību vēlēties iepazīt Manu sirdi. Kad jūs iepazīsiet Manu sirdi, tad jūsu sirds acis būs atvērtas. Tad jūs redzēsiet tā, kā Es redzu, un darīsiet to, ko Es daru.
Ļoti drīz Es uzticēšu Savai Draudzei daudz lielāku nākamā laika spēku. Taču eksistē liels apmāns, kas bieži atnāk pie tiem, kam dots šis varenais spēks. Ja tu nesapratīsi to, ko Es gribu parādīt, tad arī tu nenostāvēsi šo melu priekšā.
Tu lūdzi Manu žēlastību, un tu to saņemsi. Pati pirmā žēlastība, kas noturēs tevi uz dzīvības ceļa, ir tajā, lai uzzinātu, līdz kādai pakāpei tu esi apmānīts šodien. Šie meli ietver sevī visu to, ko tu saproti ne tā, kā Es. Izpratne par savu nomaldīšanās pakāpi atnes pazemību, un Es savu žēlastību dodu pazemīgajiem. Lūk kāpēc es teicu: “Kas ir tik akls kā Mans kalps…?” Lūk kāpēc Es teicu farizejiem: “Uz tiesu esmu nācis šinī pasaulē, lai tie, kas neredz, kļūst redzīgi, un tie, kas redz, akli…Ja jūs būtu akli, jums nebūtu grēka; bet tagad jūs sakāt: mēs redzam, – tāpēc jūsu grēks paliek”.
Lūk kāpēc, kad Es aicināju Savu kalpu Pāvilu, Mana gaisma to padarīja aklu. Mana gaisma vien parādīja viņa patieso stāvokli. Līdzīgi viņam Manai gaismai vajadzētu jūs padarīt fiziski aklu, lai tu varētu redzēt Manu Garu”.
Riks Džoiners