Es biju šokā no vienas domas vien, ka šī bija patiesība par šo cilvēku. Vēsture par viņu zīmēja pavisam citu ainu.
“Dievam šie vēsturiskie grāmatu sējumi patiešām atšķiras no tiem, kādi tie ir mums uz zemes. Tu jau esi kaut ko redzējis, bet vienalga tev vēl nav saprašanas, cik tie ir atšķirīgi. Zemes vēsture paies, bet tās grāmatas, kuras glabājas šeit, būs mūžīgas. Ja tu varēsi priecāties par to, kas tieši rakstīts tajās par tavu dzīvi, tad tu, nešaubīgi, esi laimīgs cilvēks.
Cilvēki skatās, kā caur blāvu stiklu, tāpēc viņu dzīves vienmēr būs aizmiglotas, bet reizēm pat pilnīgi nepareizas”.
“Bet kā tas gadījies, ka daudzi citi līderi jūs vērtēja tik augstu?” – neizpratnē vaicāju es, vēl joprojām mēģinot sagremot dzirdēto. “Ļoti maz ir cilvēku, pat kristiešu vidū, kuriem patiešām ir izšķiršanas dāvana. Bez šīs dāvanas nav iespējams tikt skaidrībā, kas ir taisnība un kas ir meli pagātnē un tagadnē. Pat ja ir šī dāvana, to nav viegli izdarīt. Kamēr tu neesi šeit un neiepazīsti patiesību, tu citus tiesāsi caur izkropļotu aizspriedumu prizmu, kā pozitīvos, tā arī negatīvos. Lūk kāpēc mēs esam brīdināti par to, lai priekšlaicīgi netiesātu. Kamēr mēs neesam bijuši šeit, mēs nevaram zināt, kas patiešām ir cilvēku sirdīs, vai viņi rīkojas labi, vai slikti. Pat paši sliktākie cilvēki var būt labu pamudinājumu vadīti, bet paši labākie cilvēki var būt visļaunāko motīvu vadīti. Tikai šeit par cilvēku var spriest vienlaikus pēc viņa sirds motīviem un rīcības”.
“Vai, atgriežoties uz zemes, es spēšu pareizi skatīties uz vēsturi pateicoties tam, ka biju šeit?”
“Tu šeit esi tāpēc, ka lūdzi Kungu tiesāt tevi stingri un labot sevi nesaudzīgi, lai tu varētu kalpot Viņam vēl labāk. Tas bija viens no taviem gudrākajiem lūgumiem. Gudrie tiesā paši sevi, lai netaptu tiesāti. Vēl vairāk, gudrie prasa Kungam tiesāt viņus, jo apzinās, ka nevar pat paši sevi pareizi tiesāt. Pēc tam, kad tu no šejienes aiziesi, tev būs vēl vairāk gudrības un izšķiršanas spējas. Uz zemes tu vienmēr visu redzēsi, kā caur blāvu stiklu, katrā gadījumā līdz kaut kādai pakāpei. Šeit piedzīvotais palīdzēs tev labāk iepazīt cilvēkus, bet pilnība izprast viņus tu spēsi tikai tad, kad pilnībā nonāksi šeit. Kad tu aiziesi no šejienes, tu vairāk brīnīsies par to, cik maz tu pazīsti cilvēkus, nevis par to, cik labi tu viņus pazīsti. Tieši tas pats attiecas uz cilvēku vēsturēm. Man tika atļauts runāt ar tevi, jo kaut kādā ziņā es biju tavs skolotājs caur savām uzrakstītajām grāmatām un traktātiem. Tas, ka tu zināsi patiesību par mani, ļoti tev palīdzēs”, – nobeidza savu stāstījumu pazīstamais Reformators.
Riks Džoiners
