Kāds varētu teikt: “Bet man nepatīk viss, kas saistīts ar šādu ticības apliecināšanu. Man nav ērti runāt, ka es uzplaukstu, kad man ir tukšs bankas konts, vai ka esmu dziedināts, kad es jūtos slims. Vai patiešām man tas ir jādara?”Nē, nav jādara. Bet tad jums arī nav jāstaigā dievišķajā veselībā un pārdabiskajā pārpilnībā. Ja jūs gribat, jūs varat izvēlēties runāt neticības vārdus un vienkārši ļaut velnam turpināt jūs apzagt. Bet tam, lai dzīvotu svētībās, jums ir jātic Dieva Vārdam un jārunā tas, jo tieši tā Dievs ir paredzējis darboties ticībai.Saukt neesošu kā esošu – tas ir Dieva valdīšanas plāns! Tieši tā dzīvoja Jēzus, kad bija uz zemes. Tieši tā dzīvoja Ābrahāms savā laikā, un tieši tā viņš ar Sāru saņēma dēlu, kuru Dievs viņiem apsolīja.Dabīgajā pasaulē iegūt dēlu viņiem izskatījās neiespējami. Ābrahāmam bija vairāk nekā simts gadu, bet Sārai bija deviņdesmit, un viņa vienmēr bija bijusi neauglīga. Taču viņi noticēja Dieva Vārdam un sāka pasludināt to pār sevi. Viņi nepievērsa uzmanību saviem apstākļiem, saviem novecojušajiem ķermeņiem, neauglības gadiem, bet skatījās tikai uz Dieva apsolījumu.Un, lai gan Ābrahāms nezināja, kā tas varēs piepildīties, viņš sāka sevi saukt par “daudzu tautu tēvu” tāpat, kā to darīja Dievs, un drīz viss tā arī notika.Mums, ticīgajiem, var būt tāpat. Mēs varam ticēt Dieva Vārdam, runāt to un redzēt, kā Dievs dara neiespējamo mūsu dzīvē. Mēs varam iziet no ļaunākajām situācijām pilnīgā uzvarā.Iespējams, ka mēs nevaram redzēt dabīgajā pasaulē, kā tas var notikt. Kad mēs skatāmies apkārt sev ar savām fiziskajām acīm, mēs varam neredzēt nekādu izejas veidu un ceļu, kādā varētu atnākt uzvara. Bet Dievam vienmēr ir izejeja. Viņš vienmēr mūs vada “uzvaras gājienā Kristū” (2.Korintiešiem 2:14), un Viņš īsteno Savus Rakstu apsolījumus mūsu dzīvē.Mums vienkārši ir jāuztur ticības gars. Mums ir jāseko Ābrahāma piemēram un jāglabā Dieva Vārds divās vietās, un jāskatās “nevis uz redzamo, bet uz neredzamo: jo redzamais ir laicīgs, bet neredzamais ir mūžīgs.” (2.Korintiešiem 4:18)Ticība neskatās uz simptomiem vai apstākļiem. Tā skatās tikai uz to, ko teicis ir Dievs. Tā paliek sakoncentrēta uz Viņa mūžīgo un nemainīgo Vārdu un turpina to pasludināt, kamēr tas pilnībā īstenosies.Tāpēc nav svarīgi, kas notiek mums apkārt, turpiniet turēt savu acu priekšā Dieva Vārdu! Neņemiet to rokās tikai laiku pa laikam. Negaidiet, kamēr nokļūsiet krīzē un jums būs vajadzīgs tūlītējs atrisinājums un brīnums. Pastāvīgi sakoncentrējiet savu dzīvi ap Dieva Vārdu.Ja jūs praktizēsiet tādu dzīvi katru dienu, tad tajos gadījumos, kad jums patiešām būs vajadzīgs brīnums, jūs būsiet labā stāvoklī, lai to saņemtu. Bet jums brīnumi vairs nebūs vajadzīgi tik bieži, jo jūs vairāk nedzīvosiet no krīzes līdz krīzei. Jūs katru dienu dzīvosiet kā pasaules uzvarētāji, Dieva svētību pārpilnībā.Glorija Koplenda
