Daži no mums varētu teikt: “Dievs zina par visām jūsu vajadzībām un svētī mūs, pat tad kad mēs Viņam nedarām zināmas lūgšanās”. Tas ir pretrunā patiesībai. Bībelē ir rakstīts: “Lūdziet, tad jums taps dots; meklējiet, tad jūs atradīsit; klaudziniet, tad jums taps atvērts. Jo ikviens, kas lūdz, dabū, un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, taps atvērts. Jeb vai ir cilvēks jūsu starpā, kas savam dēlam, kad tas maizi lūdz, dotu akmeni? Jeb, kad tas zivi lūdz, tam dotu čūsku? Ja tad nu jūs, ļauni būdami, protat saviem bērniem dot labas dāvanas, vai tad jūsu Tēvs debesīs nedos daudz vairāk laba tiem, kas Viņu lūdz?” (Mateja 7:7-11).
Mūsu Kungs Jēzus dod labas lietas tikai tiem, kuri lūdz to Viņam. Viņš nedod neko tiem, kuri nelūdz, nemeklē un neklauvē. Daudzi ticīgie grib būt Svētā Gara kristīti. Ja cilvēks patiešām vēlas saņemt kristību Svētajā Garā, viņam tas ir jāmeklē ar slāpstošu sirdi, nesot lūgumu Dievam. Atnākot pie Dieva ar vajadzībām, mums ir jādeg. Ja mēs lūdzam tā: “Dievs, svētī mani ar to, ko vēlas mana sirds, ja Tu to gribi. Taču ja tu to negribi, tad esmu ar mieru to nesaņemt”,- mēs nekad nesaņemsim svētības. Ja jūs gribat apprecēt sievieti, kuru mīlat, jums ir jāiekaro viņas labestība samērā ilgu laiku. Jūs viņai dāvināt dāvanas: skaistus ziedus, konfektes un jaukas pastkartes. Jūs maksimāli veltāt viņai laiku. Tad par cik svarīgāk mums ir cītīgi lūgt, kad mēs paziņojam par savām vēlmēm Visuvarenajam Dievam? Viens no iemesliem, kāpēc kristieši nesaņem atbildes uz savām lūgšanām, ir slāpju trūkums. Ticīgajiem, kuri meklē atbildes uz savām lūgšanām, ir jālūdz izlēmīgi. Bībelē ir teikts, kā Jēzus lūdza Ģetzemanē: “Bet nāves baiļu pārņemts, Viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet Viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi” (Lūkas 22:44). Ja Pats Dieva Dēls tik karsti lūdza, tad par cik vairāk mums vajadzētu karsti lūgt? Kā gan mēs varam lūgt ar siltu sirdi?
Vārdā ir teikts: “Es zinu tavus darbus, ka tu neesi ne auksts, ne karsts. Kaut jel tu būtu auksts vai karsts. Tā kā tu esi remdens, ne auksts, ne karsts, Es tevi izspļaušu no Savas mutes” (Atklāsmes gr. 3:15-16).
Mums ir jāuzstāda likums, lūgt ar slāpēm. Mēs nevilsimies, ja nesaņemsim atbildi pēc pirmās vai otrās lūgšanas. Līdzība par atraitni, kuru stāstīja Jēzus, māca mums lūgt bez mitēšanās (Lūkas 18:1-8). Taču ir svarīgi stāvēt lūgšanā atbilstoši Dieva gribai. Kad mēs lūdzam ar vēlmi apmierināt mūsu miesīgās kārības, Dievs nekad nepievērsīs Savu uzmanību tādai lūgšanai. Dieva Vārds skaidri mūs brīdina par to: “Jūs lūdzat un nedabūjat, tāpēc ka ar ļaunām sirdīm lūdzat, lai to šķiestu savās kārībās” (Jēkaba 4:3).
Nostāsti saka, ka pēc varenā apustuļa Jēkaba mokošās nāves, apglabāšanas procesa laikā cilvēki ievēroja, ka āda uz viņa ceļiem bija stipri cieta, kā uz kamieļa ceļiem. Cik ilgi un ilgstoši cilvēkam bija jālūdz, lai uz viņa ceļiem izveidotos šādi audu sabiezējumi? Ja cilvēks lūdz ar tādu aizrautību un entuziasmu, debesu durvis noteikti atvērsies viņa priekšā. Es jūs aicinu lūgt bez mitēšanās un karsti Jēzus Vārdā, kā lūdza Jēkabs.
Dāvids Jongi Čo