“Un to skaidrību, ko Tu Man esi devis, Es esmu devis viņiem, lai viņi ir viens, tāpat kā Mēs esam viens: Es viņos un Tu Manī, ka viņi ir pilnīgi viens, lai pasaule atzīst, ka Tu esi Mani sūtījis un viņus esi mīlējis tāpat, kā Tu Mani esi mīlējis” (Jāņa 17:22-23).
Šie divi panti ir domāti tam, lai tos studētu un pārdomātu visu dzīvi. Tā bija lūgšanas būtība, kuru Kungs lūdza naktī pirms krustā sišanas. Ja mēs zinātu, ka mums dzīvot ir atlicis mazāk par divdesmit četrām stundām, iespējams mūsu lūgšanas, kā jebkad, pieskartos mūsu sirds slēptākajiem stūriem. Tādā veidā, Kunga lūgšanu tajā naktī mēs varam redzēt, kā atklāsmi par Viņa sirds lielākajām rūpēm. Tāpēc Jāņa 17.nodaļa var kļūt par patiesāko Dieva sirds atspulgu. Ir acīmredzams, ka viena no Viņa sirds dziļajām ilgām bija Viņa tautas vienotība. Tā dēļ Viņš atdeva mums Savu godu, lai mēs kļūtu viens vesels.
Kā rakstīja Pāvils 2.Korintiešiem 3:18, mūs izmaina Kunga godība: “Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars”.
Viena no galvenajām Dieva iezīmēm – tā ir vienotība. Tēvs, Dēls un Svētais Gars vienmēr atrodas pilnīgā vienotībā. Šajā Trīsvienībā nav ne skaudības, ne strīdi, ne domstarpības. Jo vairāk mēs izmaināmies atbilstoši Kunga tēlam, jo lielāka ir mūsu vienotība ar Viņu un vienam ar otru. Viņš mums deva Savu godību, lai mēs varētu kļūt tādi, kas lūkojoties Viņa godībā, nonākam vienotībā.
Un otrādi: ja draudzē ir domstarpības, tas notiek tāpēc, ka mūsu skatieni nav vērsti uz Kungu. Zinot, ka Kunga pati dziļākā sirds vēlēšanās ir Viņa tautas vienotība, kā var tas, kas patiesi mīl Glābēju, apzināti atnest domstarpības draudzē?
Efeziešiem 4:29-32: “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem. Un neapbēdinait Dieva Svēto Garu, ar ko esat apzīmogoti atpestīšanas dienai. Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas, bāršanās un zaimi, vispār katra ļaunprātība lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis”.
Jebkāda aizkaitināmība, dusmas, niknums, ļaunas runas aizvaino Svēto Garu, jo tas izārda Viņa tautas vienotību.
Atcerieties, ka Viņa tautas vienotība – ir viena no lielākajām Dieva sirds vēlmēm. Ja mēs mīlam Viņu, vai tad mums nevajadzētu sevi veltīt tam, kas ir tik acīmredzami svarīgs Viņam?
Riks Džoiners