Šaubu un baiļu apliecināšanas vietā, apliecini to, ko saka Dieva Vārds. Dievs teica: “Nebīsties, jo Es esmu ar tevi!…” (Jesajas 41:10). Tāpēc tu vari teikt: “Es nebaidos. Es esmu Dieva bērns un Viņš ir ar mani. Viņš man nav devis bailības garu, bet mīlestības, spēka un saprāta garu. Es nešaubos, bet ticu”.
Pārstāj runāt velna šaubu un baiļu valodā. Sāc runāt Dieva ticības valodā. Dievs – ticības Dievs.
Mums ir jāatzīst, ka Dievs nav devis bailības garu. Mums ir jāiemācās stāties pretī velnam.
Atcerieties, ka baiļu apliecināšana dod bailēm valdīt pār jums. Jūsu bailes kļūs stiprākas un jūs nokļūsiet ienaidnieka verdzībā. Bet ja jūs apliecināsiet Tēva rūpes, apliecināsiet Viņa aizbildniecību, apliecināsiet Viņa Vārdu, drosmīgi apliecināsiet, ko Dievs saka par jums, patiesi apliecināsiet, ka Tas , kas ir jūsos, ir lielāks par to, kas ir pasaulē, jūs vienmēr būsiet pāri sātana ietekmei.
Kad tu apliecini savas šaubas un bailes, savas slimības un kaites, tad tu atklāti apliecini, ka Dieva Vārds ir nepatiess un ka Dievs to nepastiprina. Taču Viņa Vārds pasludina, ka Viņa brūcēs tu esi dziedināts.
“Viņš uznesa mūsu grēkus Savā miesā pie staba, lai mēs, grēkiem miruši, dzīvotu taisnībai; ar Viņa brūcēm jūs esat dziedināti” (1.Pētera 2:24).
“Ka piepildītos Jesajas vārdi, kas saka: Viņš uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas” (Mateja 8:17).
Ja tā vietā, lai apliecinātu, ka Jēzus “uzņēmās mūsu vājības un nesa mūsu sērgas”, mēs pasludinām, ka tās vēl joprojām ir mums, mēs tā arī paliksim slimi. Bet tad, kad mēs sākam apliecināt, ka Viņš kaut ko jau ir izdarījis attiecībā uz mūsu slimībām, tad mēs pieņemsim dziedināšanu.
Pārāk bieži mēs pieņemam savu maņu orgānu sajūtas Dieva Vārda liecības vietā. Mums ir jāpraktizē Dieva Vārds, lai tas strādātu mūsu labā.
Kenets Heigins
