Es pieslējos pie sienas, gaužoties par to, ka tagad ar mani kopā nav ērglis, kad man tas visvairāk ir vajadzīgs. Viņš jau iepriekš bija gājis pa šo ceļu un droši vien zināja, kuras durvis izvēlēties. Kad es sāku atcerēties par durvīm, tad vienīgais, kas man atausa prātā, bija “briesmīgās durvis”. Zinātkāres vadīts, es nolēmu atgriezties un paskatīties uz tām vēlreiz. Pirmo reizi es tik ātri aizmuku no tām, ka pat nepamanīju, kādu patiesību tās sniedz.
Kad es piegāju pie tām, tad atkal sajutu, kā bailes sāka pārņemt manu iekšieni, bet vairs ne tā, kā iepriekš. Atšķirībā no visām pārējām durvīm, apkārt šīm durvīm bija ļoti tumšs, un man vajadzēja pienākt ļoti tuvu, lai varētu izlasīt tās patiesības nosaukumu. Ar lielu izbrīnu es izlasīju: “KRISTUS SOĢA KRĒSLS”.
“Kāpēc šī patiesība ir tik briesmīga?” – balsī jautāju, zinot, ka eņģeļi neatbildēs. Paskatoties uz šīm durvīm, es sapratu, ka tieši šīs ir tās durvis, pa kurām man ir jāieiet.
“Pastāv daudz iemeslu tam, kāpēc tās ir tik briesmīgas”, – atskanēja pazīstamā ērgļa balss.
“Es esmu tik priecīgs, ka tu atgriezies, – iesaucos es. – Es izdarīju sliktu izvēli?”
“Nē! Tu izvēlējies pareizi. Šīs durvis aizvedīs tevi uz kalna virsotni ātrāk, kā jebkuras citas. Tās ir šausmīgas tāpēc, ka aiz tām atrodas lielākais baiļu avots radījumu starpā, – tās ir svētas bailes Dieva priekšā. Lielākā gudrība, kuru cilvēki var iepazīt šajā vai nākošajā dzīvē, atrodas aiz šīm durvīm, bet maz ir to, kas ieiet pa tām”.
“Bet kāpēc šeit ir tik tumšs?” – jautāju es.
“Gaismas spilgtums, kas apgaismo katras durvis, ir atkarīgs no tā, cik daudz uzmanību draudze velta tai patiesībai, kura atrodas aiz durvīm. Patiesība, kas atrodas aiz šīm durvīm, ir viena no vismazāk cienītajām šodien, bet viena no vissvarīgākajām. Tu to sapratīsi, kad ieiesi. Pati lielākā vara, kāda var būt cilvēkam, tiks piešķirta tikai tam, kurš spēs iziet caur šīm durvīm. Kad tu ieraudzīsi Jēzu Kristu, sēdošu savā goda krēslā, tu tāpat tiksi sagatavots tam, lai sēdētu kopā ar Viņu”.
“Tātad, šīs durvis nebūtu tik tumšas un aizliegtas, ja mēs vienkārši veltītu vairāk laika šai patiesībai?”
“Jā, tā tas ir. Ja cilvēki iepazītu to godību, kura slēpjas aiz šīm durvīm, tad viņi iepazītu lielāko brīnumu savā dzīvē, – skumīgi teica ērglis. – Un tomēr šīs ir vienas no pašām grūtākajām durvīm. Man tika teikts atgriezties un uzmundrināt tevi, par cik drīz tev tas būs nepieciešams. Tu piedzīvosi kā pašu lielāko godību, tā arī pašas lielākās šausmas, kādas tev vispār ir nācies jebkad piedzīvot. Bet zini, tā kā tu esi izvēlējies grūtāko ceļu tagad, tad vēlāk tev būs daudz vieglāk. Par cik tu vēlējies iepazīt šo smago patiesību tagad, tad vēlāk tu necietīsi zaudējumus. Daudzi grib iepazīt Viņa laipnību, bet ļoti maz ir to, kas vēlas iepazīt Viņa bardzību. Ja tu neiepazīsti gan vienu, gan otru, tad jebkurā brīdī tu vari tikt apmānīts un atkrist no Viņa lielās žēlastības”.
“Es zinu, ka nekad nebūtu spējis atnākt šeit, ja nebūtu pavadījis laiku pie sarkanā akmens. Kā gan es varēju censties meklēt vieglāko ceļu, kad tas ir pretrunā ar pašu Kungu un Viņa raksturu?”
“Bet tagad tu esi izvēlējies, tāpēc ej ātri. Tūlīt -tūlīt sāksies vēl viena varena kauja, un tu būsi vajadzīgs priekšējās rindās”.
Riks Džoiners
