Šodien mums ir pārsteidzoša tēma. Kāda? Ticība.
Ticība – iekšējā darbība dievišķajā spēkā, kas mājo pazemīgā sirdī, kurai ir spēks turēties pie neredzamā. Ticība – tas ir dievišķais akts. Ticība – Dievs dvēselē. Dievs darbojas caur Dēlu un izmaina dabīgo uz pārdabisko.
Ticība darbojas, tā nekad neguļ; ticība ir stipra, ticība – tā ir Dieva roka; ticība nekad nebaidās. Ticība ir dzīva lielāko konfliktu vidū, ticība vienmēr darbojas, ticība pārceļ to, ko nav iespējams izkustināt. Dievs mūs piepilda ar Savu dievišķo spēku un grēks tiek atmests. “Taisnais no ticības dzīvos”. Nav iespējams dzīvot ticībā un nebūt taisnajam.
Dievs meklēja augļus, kad nolādēja vīģes koku Marka 11:11-15. Viņš atrada tikai lapas. Tūkstošiem cilvēku līdzinās šim vīģes kokam. Viņi izskatās kā kristieši, bet tās ir tikai lapas.
“Ar to Mans Tēvs ir godā celts, ka jūs nesat daudz augļu un topat par Maniem mācekļiem” (Jāņa 15:8). Viņš var saņemt augļus tikai caur mums. Mēs nedrīkstam būt parasti cilvēki. Būt glābtam – nozīmē būt neparastam cilvēkam, izpaust Dievu.
Kad Jēzus runāja par jauno dzīvi, Viņš teica: “Patiesi, patiesi Es tev saku: ja cilvēks nepiedzimst no augšienes, neredzēt tam Dieva valstības…Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars” (Jāņa 3:3,6).
Smits Viglsforts
