Ir ārkārtīgi viegli visu savu uzmanību pievērst savai personai, uz tās labajām vai sliktajām pusēm.
“Es esmu tāds un šitāds, un es tur to un šo. Es esmu noskumis un atstumts, es esmu nikns vai es esmu laimīgs.
Mums nav jābūt safokusētiem pašiem uz sevi. Labāk safokusēties uz Dievu. Tas novedīs pie tā, ka mēs būsim sakoncentrēti uz citu cilvēku vajadzībām, uz to, lai ļautu Dievam un Dieva labvēlībai izlieties caur mums uz aizvainotajiem, ievainotajiem un izsalkušajiem cilvēkiem.
Velns gribētu sakoncentrēt visu mūsu uzmanību uz mums. Viņš gribētu, lai mēs nēsātos ar savām sajūtām kā vista ar olu, lai mēs varētu sajusties aizvainoti un atstumti visādu sīkumu dēļ. Ja tas neizdodas, tad viņš mēģina mūs sakoncentrēties uz mūsu ķermeņiem caur slimībām, pieķeršanos ēdieniem vai dzērieniem, vai pārmērīgai saldumu kārei.
Daudzi kristieši pat nesaprot, ka viņi ir egoisti ne tāpēc, ka viņu uzmanības centrā ir emocijas un ķermenis, bet tāpēc,.ka viņi skraida no dievkalpojuma uz dievkalpojumu, lai viņus visur svētītu, tā vietā, lai nostiprinātos tur, kur tiem norāda Dievs, un strādātu Dieva valstības labā.
Apustulis Pāvils brīdināja par to: “Jo nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām.” (2.Timoteja 4:3-4)
Mūsdienās, kad ir draudžu, semināru, televīzijas un radio programmu pārpilnība, ir ļoti viegli iekrist garīgajā egocentrismā. Nav nekā slikta sapulču apmeklēšanā un kristīgo programmu skatīšanā pa televizoru, taču, ja jūs visu savu laiku pavadāt garīgā ēdiena meklējumos un pastāvīgi dzenieties pēc jaunām atklāsmēm, gribat kādu garīgā ēdiena “gabaliņu”, jaunu un nekur neredzētu, tad jūs esat sakoncentrēti paši uz sevi.
Bija piecas Jēzus dibinātas kalpošanas svēto sagatavošanai (Efeziešiem 4:11-12) un ne tāpēc, lai sēdētu un bezgalīgi kļūtu resnāki. Kalpošanas uzdevums – tā ir Lielā Pavēle: ” Un Viņš tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts. Bet šīs zīmes ticīgiem ies līdzi: Manā Vārdā tie ļaunus garus izdzīs, jaunām mēlēm runās, tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs. Neveseliem viņi rokas uzliks, un tie kļūs veseli.” (Marka 16:15-18)
Lesters Samrels
