Galatiešiem 6:6 “Bet tas, kas mācās to vārdu, lai dalās visās labās lietās ar to, kas viņu māca.”
Es ņemu šo pantu, lai apstiprinātu to, ko es tagad teikšu par mācītāja kalpošanas godāšanu. Bet daudz konkrētāk es gribētu ar jums parunāt par godāšanu attiecībā uz jūsu mācītāju, nedomājot ar to viņa personību, bet gan to kalpošanu, kuru viņš nes. Jums ir jābūt cieņai un godbijībai pret šo kalpošanu. Tā – svarīga garīga atslēga uz finansiālo uzplaukumu jūsu personīgajā dzīvē.
Jaunajā Derībā ir cilvēka piemērs, kas godina augstā priestera amatu. Atcerieties, Apustuļu darbos bija gadījums, kad Pāvils runāja sinedrija priekšā, un augstais priesteris pavēlēja sist Pāvilam pa muti? Turklāt, šis augstais priesteris nebija apģērbies savā ietērpā, tāpēc Pāvils nezināja, ka viņš bija augstais priesteris.
Kad Pāvilam iesita, viņš teica: “…Dievs tevi sitīs, tu nobalsinātā siena; tu še sēdi mani tiesāt pēc likuma un pavēli mani sist pret likumu” (Apustuļu darbi 23:3).
To dzirdot, klātesošie teica: “Tu uzdrošinies lamāt Dieva priesteri?” (Apustuļu darbi 23:4).
Un uzreiz, godbijības dēļ pret šo kalpošanu (nevis pret cilvēku – cilvēks rīkojās nepareizi), Pāvils atvainojās. Viņš teica: “…Es nezināju, brāļi, ka tas ir augstais priesteris; jo ir rakstīts: sargies ļaunu runāt par savas tautas valdnieku” (Apustuļu darbi 23:5).
Citiem vārdiem runājot, Pāvils patiesībā saka: “Ja es būtu zinājis, ka viņš ir augstais priesteris, tad es neko tādu nebūtu teicis”. Kāpēc? Jo Pāvils godāja šo kalpošanu.
Kenets Heigins