Kad atnāks tiesas diena, tā atnesīs Ādama beidzamo atbrīvošanu no viņa “paslēptuves”. Tā būs Ādama beidzamā atbrīvošana un arī visas radības, kas Ādama grēka dēļ tika pakļauta verdzībai.
Tumsa pasaulē tika iemūžināta ar to, ka cilvēks pēc grēkā krīšanas bija spiests slēpties. “Staigāšana gaismā” – tas ir vairāk, kā vienkāršas zināšanas un pakļaušanās noteiktām patiesībām. Tas nozīmē būt godīgam un brīvam no tā, kas liek mums slēpties.
“Staigāšana gaismā” nozīmē to, ka nav vairs jāslēpjas ne no Dieva, ne no kāda cita. Ādama un Ievas kailums līdz grēkā krišanas brīdim bija ne tikai fizisks, bet arī garīgs. Kad mēs sasniegsim pilnīgu glābšanu, mēs atkal iepazīsim šo brīvības pakāpi. Pilnīga atklātība pret citiem patiešām atvērs mūsu pašu sirdis un prātus tādām sfērām, par ko mēs pat nenojātām. Tas ir tas, ko šodien cenšas atdarīnāt sātans caur “Jaunā Laikmeta” kustību.
Kad es gāju, iegrimis pārdomās par visu to, ko tikko es uzzināju, man blakus pēkšņi parādījās Kungs Gudrības izskatā. Tikai šajā reizē no Viņa izstaroja daudz vairāk godības, nekā tas bija iepriekš, kad Viņš sēdēja soģa krēslā. Es biju izbrīnījies, bet vienlaicīgi neizsakāmi priecīgs.
“Kungs, Tu atgriezies pie manis tādā izskatā?” – jautāju es.
“Es vienmēr būšu ar tevi šādā formā. Bet Es gribu būt priekš tevis vēl vairāk, nekā tas, kādu tu tagad redzi Mani. Tu šeit redzēji Manu laipnību un bardzību, bet vēl joprojām tu Mani neesi iepazinis kā Taisnu Soģi”.
Tas mani ļoti pārsteidza, par cik es visu šo laiku biju Viņa soģa krēsla priekšā. Es domāju, ka viss, par ko es uzzināju, attiecās uz Viņa spriedumu. Kungs iepauzēja, lai Viņa vārdi iekļūtu manī, bet pēc tam turpināja:
“Kad tu iepazīsi patiesību, pie tevis atnāks brīvība, bet tas, kuru Es atbrīvošu, patiesi būs brīvs. Brīvība, kuru dod Mana klātbūtne, ir vairāk nekā vienkāršas patiesības iepazīšana. Tu piedzīvoji atbrīvošanu Manā klātbūtnē, un tomēr, tev ir jāiepazīst daudz vairāk par Manām tiesām. Kad Es tiesāju, Es nemeklēju to, lai tiesātu vai attaisnotu, bet gan lai izceltu gaismā patiesību. Patiesību var atrast tikai savienībā ar Mani. Tā arī ir taisnā tiesa, kura ved cilvēkus vienotībā ar Mani. Mana Draudze šodien ir apkaunota, jo tai nav soģu. Viņai nav soģu, jo tā nepazīst Mani kā soģi. Tagad Es pacelšu tos soģus priekš Savas tautas, kuri zina Manu tiesu. Viņi nebūs tie, kas vienkārši risinās strīdus starp cilvēkiem un situācijām, bet tie noliks visu savās vietās, novedot visus vienotībā ar Mani.
Kad Es atklājos Jozuam kā Karapulka Vadonis, tad paziņoju, ka Es neesmu ne par viņu, ne par viņu ienaidniekiem. Es nekad nenāku, lai nostātos kāda pusē. Kad Es nāku, tad ņemu vadību Savās rokās, un neesmu kāda pusē. Es parādījos kā Karapulka Vadonis, kad Izraēlam bija jāieiet Apsolītajā Zemē. Draudze šodien pavisam drīz ieies savā Apsolītajā Zemē, un Es atkal parādīšos kā Karapulka Vadonis. Kad tas notiks, Es paņemšu prom visus tos, kas spieda Manu tautu būt kādā no pusēm pret saviem brāļiem. Mana taisnība nenostāsies kādā pusē kaut kādos konfliktos, pat ne Manas paša tautas pusē. Tas, ko Es darīju caur Izraēlu, Es darīju viņu ienaidnieku labā, nevis lai tiem kaitētu. Jūs neredzat Manu taisnību tāpēc, ka skatāties uz visu no zemišķā, laicīgā skatu punkta. Jums ir jāredz Mana taisnība tā dēļ, lai staigātu Manā varā, jo taisna tiesa un taisnība – tas ir Mana Troņa pamats.
Es apveltīju ar taisnību tos cilvēkus, kurus izredzēju, bet tāpat kā Izraēls tuksnesī, pat paši lielākie svētie Draudzes laikā staigāja Manus ceļus tikai neilgu laiku vai veltīja Maniem ceļiem vien nelielu savas sirds un prāta daļu. Es neesm ne par viņiem un ne pret viņu ienaidniekiem, bet Es eju tā dēļ, lai lietotu Savu tautu viņas ienaidnieku glābšanai. Es mīlu visus cilvēkus un vēlos, lai visi tiktu glābti”.
Riks Džoiners
