Viena no sakāves pozīcijām – aizvainot citus cilvēkus. Ir cilvēki, kuri apzināti aizvaino apkārtējos. Viņi speciāli runā lietas, kas sāpina citus. Mums ir vajadzīgas jaunas attiecības, mums ir jāieņem jauna pozīcija. Mums ir jāpieņem lēmums, ka mēs neaizvainosim citus, cik vien tas ir iespējams.
Ir tik daudz lietu, par kurām var runāt, neaiztiekot citus cilvēkus. Runājiet par laika apstākļiem: tie pastāvīgi mainās. Runājiet par jebko, tikai lieciet mierā cilvēkus.
Jūs būtu izbrīnīti, ja uzzinātu, cik cilvēku – simti, nevis desmiti – man raksta, pieprasot, lai es izmainu draudzi un visu pasauli. Daži pat raksta, lai es izlabotu pats sevi.
Tie cilvēki, kuri runā ļoti daudz, ne pārāk palīdz darbā, bet lūgšana jebkurā laikā un jebkurā vietā palīdz vienmēr. Es nenodarbojos ar to, lai bezgalīgi aizvainotu un sāpinātu cilvēkus. Tas nav mans uzdevums. Mans uzdevums ir izdziedināt un mainīt cilvēkus. Tam arī ir jākļūst par jūsu darbu.
Neaizvainosim un nesāpināsim viens otru, lai mums nav šis kritizējošais un nosodošais gars, kurš aizvaino citus. Vēstulē Efeziešiem 4:32 lieliski runā par šo: “Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.”
Lesters Samrels
