Es sāku domāt par to, cik skaidri tas bija šeit, bet cik bieži pat pēc tik lieliem pārdzīvojumiem, kā šis, tik viegli tiek aizmirsts. Tik viegli visu saprast un staigāt gaismā šeit, bet kaujas laukā tas atkal kļūst miglains. Es iedomājos par to, ka es biju ne tik daudz bailīgs, cik nepacietīgs, aizkaitināts un nikns, kādiem mums nevajadzētu būt, atrodoties Svētajā Garā.
Gudrības eņģelis apstājās un pagriezās pret mani. “Tu esi zemes trauks, un tas ir viss, kas tu būsi, kamēr staigā pa zemi. Taču tu vari Mani redzēt uz zemes tikpat skaidri kā šeit, ja vien skatīsies ar savām sirds acīm. Tu vari būt tik tuvu Man tur, kā pašiem uzticamākajiem no Maniem kalpiem un pat vēl tuvāk. Es veidošu ceļu katram, lai katrs varētu būt tik tuvu Man, cik patiesībā to vēlas. Ja tu patiešām vēlies būt tuvāk Man nekā Pāvils, tu to vari izdarīt. Daži to vēlas un vēlas tik ļoti, ka noliek malā visu, kas traucē būt tuvās attiecībās ar Mani, un pilnībā veltī sevi tam. Un viņi saņem to, ko meklē.
Ja tava sirds tieksies staigāt ar Mani uz zemes tā, kā tu staigā ar Mani šeit, tad Es būšu tikpat tuvu tur, kā tagad. Ja tu Mani meklēsi, tu Mani atradīsi. Ja tuvosies Man, tad Es tuvošos tev. Tā ir Mana vēlēšanās, lai sagatavotu tev galdu tavu ienaidnieku vidū. Tā ir Mana vēlēšanās ne tikai priekš Maniem līderiem, bet priekš visiem, kas piesauc Manu vārdu. Es vēlos būt vēl tuvāk tev un visiem, kas piesauc Mani, nekā Es varēju būt līdz šim laikam, – ikvienam, kas ir dzīvojis un dzīvos uz zemes. Jūs nosakāt, cik tuvu mēs būsim viens otram, ne Es. Mani atradīs tie, kuri meklē.
Tu atrodies šeit tāpēc, ka lūdzi Manu tiesu savā dzīvē. Tu Mani meklēji kā Soģi, un tagad tu Mani esi atradis. Bet tu nedrīksti domāt, ka tikai tāpēc, ka esi redzējis Manu soģa krēslu, tagad visi tavi spriedumi būs Mani spriedumi. Tu varēsi spriest kā Es tad, kad staigāsi vienotībā ar Mani un meklēsi Mana Gara svaidījumu. To var katru dienu iegūt vai pazaudēt.
Es ļāvu tev redzēt eņģeļus, dāvāju tev daudz sapņus un redzējumus, jo tu turpināji lūgt pēc tiem. Man patīk dot Saviem bērniem labas dāvanas, par kurām viņi lūdz daudzus gadus. Tu Man lūdzi gudrību, tāpēc tu to tagad saņem. Tu lūdzi Man tiesāt tevi, tāpēc tu saņem Manus spriedumus. Bet šī pieredze nedara tevi par pilnīgi gudru un taisnu soģi. Tev būs Mana gudrība un tiesa tikai tad, kad paliksi Manī. Nepārtrauc meklēt Mani. Jo vairāk tu pieaugsi un kļūsi patiesi nobriedis, jo vairāk tu izjutīsi vajadzību būt ar Mani. Jo vairāk pieaudzis tu kļūsi, jo mazāk tu slēpsies no Manis vai citiem cilvēkiem, tāpēc varēsi staigāt gaismā.
Tu redzēji Mani kā Glābēju, Kungu, Gudrību un Soģi. Kad tu atgriezīsies kaujā, tu tāpat varēsi redzēt Manu goda krēslu ar savām sirds acīm. Kad tu staigāsi to zināšanu patiesībā, ka viss, par ko tu domā un ko tu dari, ir skaidri redzams šeit, tev uz zemes būs tā pati brīvība, kāda tā tev ir šeit. Tikai tad, kad tu slēpies no Manis un citiem, parādās aizsegs, lai šķirtu Mani no tevis. Es esmu Patiesība, un tiem, kas pielūdz Mani, ir jāpielūdz Garā un Patiesībā. Tu nekad neatradīsi patiesību paslēptu tumsā, patiesība vienmēr vēlas palikt gaismā. Gaisma apskaidro un dara redzamu visu visapkārt. Tikai tad, kad tu vēlēsies būt redzams un atļausi, lai būtu redzams tas, kas tu esi savā sirdī, tu staigāsi gaismā tāpat kā Es esmu gaismā. Patiesa sadraudzība ar Mani prasa pilnīgu atklātību. Patiesa sadraudzība ar Manu tautu prasa to pašu.
Kad tu stāvēji Mana soģa krēsla priekšā, tu izjuti lielāku brīvību un drošību kā jebkad, jo tev vairs nevajadzēja slēpties. Tu juties vairāk aizsargāts, jo zināji, ka Manas tiesas ir patiesas un taisnīgas. Morālā un garīgā kārtība Manā visumā ir tikpat negrozāma kā dabiskā kārtība, kas bāzējas uz fiziskiem likumiem. Tu uzticies Manam zemes pievilkšanas spēka likumam, ne mirkli nešaubīdamies par to. Tev ir jāiemācās uzticēties Manām tiesām ar tādu pašu pārliecības līmeni. Mani taisnības standarti ir nemainīgi un nelokāmi. Lai dzīvotu šajā patiesībā, ir nepieciešams staigāt ticībā. Patiesa ticība ir tajā, ka tu uzticētos Man”.
Riks Džoiners