*Lēmumi materializējas smadzenēs*
Jūs esat spējīgi izlemt, kam pievērst savu uzmanību. Rezultātā izdalās olbaltumvielas un citas ķīmiskas vielas, kuras rada izmaiņas jūsu smadzeņu audos. Smadzenes iegūst jaunas funkcijas. Zinātnieki pierādīja: tas, ko jūs domājat, un tas, kā jūs sevi apzināties, – jūsu uzskati, sapņi, cerības, – ļoti stipri ietekmē jūsu smadzeņu darbību.
Saskaņā ar šobrīd esošajiem zinātniskajiem pētījumiem, no 75 līdz 98 procentiem garīgās, fiziskās un psihiskās saslimšanas ir kā sekas nepareizai domāšanai.
Tā ir satriecoša statistika! Izrādās, vien no 2 līdz 25 procentiem garīgās un fiziskās slimības ir ārējās vides vai gēnu izraisītas.
Domāšana aktivizē gēnus
Katru dienu zinātnieki atklāj arvien jaunas saiknes, pateicoties kurām cilvēka apziņa rada izmaiņas smadzenēs un ķermenī. Apziņa – tā ir fenomenāla dāvana cilvēkam no Dieva, kas dod iespēju domāt, aktivizēt mūsu gēnus un izmainīt smadzenes. Zinātne parāda, ka mūsu domas un ar to saistītās emocijas ieslēdz tos vai citus gēnus sarežģītā secībā. Mēs fiksējam faktus, notikumus, pārdzīvojumus, bet ar domāšanas palīdzību dodam tiem jēgu.
Cilvēkam ir noteikts komplekts ar hromosomām. Bet kādas no to gēniem tiks aktivizētas un kā tās sāks sevi izpaust, lielā mērā ir atkarīgas no tā, ko viņš domā un ko pārdzīvo. Domas rada vārdus un darbības, bet vārdi un darbības noved pie jaunām domām un lēmumiem. Un tā – līdz bezgalībai!
*Mūsu smadzenes formē mūsu reakciju*
Dzīves notikumi mūs piespiež pastāvīgi reaģēt uz tiem. Rezultātā smadzenes programmējas vai nu uz pozitīvo, dzīvespriecīgo attieksmi pret realitāti, vai nu negatīvu, slimīgu un nicīgu dzīves attieksmi. Un tā, “smadzeņu arhitektūru”, – vienkāršāk runājot, mūsu puslodes formu, – nosaka mūsu domāšana, apzināti lēmumi un reakcijas. Un kā sekas – tās nosaka mūsu psihisko un miesas veselību.
Zinātne un Svētie Raksti vienbalsīgi apstiprina, ka mēs esam noskaņoti uz mīlestību un labu. Tas nozīmē, kad mēs pieļaujam ļaunas domas, pieņemam muļķīgus lēmumus, mēs padarām mūsu domāšanu par kaitīgu, izārdot veselīgo mūsu pusložu arhitektūru. Ieradums visu redzēt melnās krāsās nav norma. Šāds apgalvojums ir mierinājums, bet vienlaicīgi arī izaicinājums.
Caroline Leaf
