Jēzus garīgā un fiziskā nāve sākās Ģetzemanes dārzā. Tieši tur Dievs Tēvs mums deva Jēru, Kuram bija jāizpērk cilvēce no grēkiem. Jēzus bija Jērs bez vainas un bez traipiem, Kurš atdeva Savu dzīvību par cilvēkiem. Tēvs Viņam teica: “Dēls, Tev ir jāuzņemas pasaules grēki; Tu būsi Jērs”. To pat nevar iedomāties, kā Dieva Dēls – tīrs, svēts un bez grēka – pēkšņi piekrīt uzņemties uz Sevi šīs pasaules grēkus. Lūk kāpēc dārzā Viņš lūdza šādi:
“Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā es gribu, bet kā Tu gribi” (Mateja 26:39).
Ja jūs domājat, ka Jēzus fiziskās ciešanas pie Krusta bija šausmīgas, tad Viņa garīgās ciešanas bija vēl ļaunākas, jo Viņam nācās uzņemties uz Sevi sakoncentrētu un pretīgu cilvēces netīrību – visu gadsimtu un paaudžu cilvēku grēkus un pārkāpumus. Viņš paņēma uz Sevi visus apvainojumus, naidu, melus, atstumtību, homoseksuālismu, lāsta sekas, zādzības, abortus, slepkavības, seksuālās vardarbības, elkdievību, burvestību, sātanismu un daudz ko citu. Viņš pats kļuva nevis vienkārši par grēku, bet sakoncentrēts ļaunums, vai tas, ko Bībele sauc Romiešu vēstulē 7:17 par “grēku” (vai “grēcīgo dabu” no angļu val. Bībeles NIV). Tieši tādā stāvoklī Viņš nokļuva uz krusta, no kurienes sauca skaļā balsī: “Ēli, Ēli, lamā zabahtani? ” Tas ir: “Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” (Mateja 27:46).
Pirmo un pēdējo reizi Tēvs un Dēls bija šķirti cilvēces grēku dēļ. Tas nebija saziņas mirklis, kā mocekļa nāve priekš svētajiem kristiešiem, kurus nomētāja ar akmeņiem vai saplosīja lauvas, jo viņi bija piepildīti ar Dieva mieru un žēlastību, kas ļāva tiem nomirt mierīgi. Ar Jēzu viss notika savādāk. Viņš palika pilnīgi viens, atdalīts no Tēva un nošķirts no Viņa žēlastības. Mūsu grēku dēļ Dievs atstāja Jēzu tieši tajā brīdī, kad Viņam bija Dievs vajadzīgs visvairāk. Kad mēs beidzot sapratīsim to, mēs mīlēsim Dievu stiprāk un neieredzēsim grēku tieši tāpat, kā Viņš.
“Etiķi ņēmis, Jēzus sacīja: “Viss piepildīts!”….(Jāņa 19:30).
No grieķu valodas “viss piepildīts” – teleo, kas nozīmē “pabeigt, paveikt, izpildīt”. Patiesībā Jēzus teica: “Parāds ir pilnībā samaksāts. Nav vairs grēka parāda”.
Pēc Evaņģēliju aprakstiem Jēzus nāve bija šausmīga un cietsirdīga. Viss, ko Jēzus izdarīja pie Krusta, Viņš izdarīja aiz mīlestības pret mums. Viņa fiziskā un garīgā nāve atbrīvoja pārdabisko spēku priekš mūsu piedošanas, dziedināšanas un atbrīvošanas. Jēzus nāves brīdī tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai, kas nozīmēja, ka pieeja Vissvētākajā vietā ir kļuvusi brīva. Turklāt “klintis šķēlās; un daudzu svētās miesas, kas dusēja, cēlās augšām” (Mateja 27:50-52). Pēc tam kad Jēzus izlaida garu un nomira, apsargs, kas sargāja krustu, bija izbrīnīts par to, ka Jēzus valdīja pār Savu nāvi tik ļoti, ka Pats izvēlējās laiku. Redzētais tā satrieca viņu, ka viņam vien atlika nokrist ceļos un atzīt, ka Jēzus patiešām bija Dieva Dēls (54.pants).
Gilermo Maldonado
