Vecajā derībā ir teikts, ka Dievs atrodas kaut kur tur. Mums ir jāatrod Viņš, Viņa vaigs, Viņa domas. Bet tas nav garīgi, kā mums varētu likties. Draudzēs raksta uz sienām “Ja Tava klātbūtne nenāks mums līdzi, tad mēs nekur neiesim”. Jā, tas ir Rakstos, bet tā ir Vecā Derība, kas nav tiešā veidā saistīta ar mums. Cilvēkiem patīk šāda pieeja, viņi uzskata, ka var iet kaut kur, kur nav Dieva klātbūtne. Bet pat Dāvids saprata pavisam ko citu. Viņš teica, ja es nokāptu ellē, Tu esi arī tur. Visur, kurp vien es ietu, Tu esi ar mani. Ja jūs šo saprotat, tas izmainīs jūsu dzīvi. Jūs pārstāsiet lūgties un sāksiet rīkoties kopā ar Viņu. Tas nav lepnums, tā ir tā sapratne, ka jums ir kaut kas, lai palīdzētu cilvēkiem. Bet mēs sakām, mēs lūgsim par atvērtām debesīm, bet tur kur jūs esat jau ir atvērtas debesis. Jūs esat debesu kanāls. Man nav jālūdzas par atvērtām debesīm. Es izrunāju Jēzus vārdu un viss notiek. Ja es eju, Viņš nāk kopā ar mani. Taču mēs sakām: “Ir jālūdz, lai Viņš nonāktu pār mums”. Bet Bībele māca ko citu. ” Bet taisnība, kas tiek iegūta ticībā, saka tā: nesaki savā sirdī: kas uzkāps debesīs? – tas ir, lai novestu zemē Kristu, – nedz arī: kas nokāps bezdibenī? – tas ir, lai uzceltu Kristu no miroņiem, – bet kā viņa saka? – Tuvu pie tevis ir tas vārds, tavā mutē un tavā sirdī, – proti, ticības vārds, ko mēs sludinām” (Romiešiem 10:6-8). Viņš ir Vārds, kas kļuva par miesu. Šis vārds dzīvo tevī, runā šo vārdu. Tas ir daudz vienkāršāk, nekā mēs domājam. Mēs visu esam sarežģījuši.
Vai jūs ticat, ka Dievs jums ir pieejams? Man nav Viņš jāmeklē. Vecās Derības būtība skan šādi: “Mums nav nekā; Mums trūkst; Tev vēl ir jāsagatavojas; Tu vēl neesi gatavs”. Ja jūs tā domājat, tad jums vēl ir Vecās derības domāšana.
Jaunā derība skan šādi: “Es visu spēju Tā spēkā, kas dara mani stipru”. Tas nozīmē, ka es varu augšāmcelt miroņus un izdziedināt slimos. Jaunā derība saka, ka Viņā es esmu pilnīgs. Kāpēc mēs domājam, ka mums kaut kas vēl trūkst? Mums vienkārši ir jāsāk darīt tas, kas mums ir jādara.
Karijs Bleiks
