Laulības noslēpums, savienojoties kopā diviem cilvēkiem, vīrietim un sievietei, radās Ēdenes dārzā. Zem vārda noslēpums, es domāju neizskaidrojamu, neticamu ideju par to, ka divi cilvēki var kļūt par vienu.
Viņu attiecības attēlo apli, līdzīgu laulības gredzenam. Laulībā vīrs un sieva ir savienoti līdz tam brīdim, kamēr viens no viņiem nomirst. Viņu solījums ir derīgs pilnam dzīves aplim, nevis tikai vienai sezonai.
Pats Dievs ir izveidojis laulību; laulība nebija cilvēciskā ideja.
Dievs, kurš tikko ar vārdu radīja zvaigznes, sauli un izveidoja neparasti skaistu Ēdenes dārzu, ieplānoja padarīt vīrieti un sievieti par vienu veselu.
Visuvarenais nolēma radīt Ādamu sākumā kā vientuļu radījumu. Iespējams, ka Dievs tā izdarīja tāpēc, lai Ādams varētu izjust, ko nozīmē būt pilnīgi vienam šajā pasaulē. Tādā veidā Ādamam bija daudz dziļāk jānovērtē otra cilvēciskā radījuma klātbūtne, ar ko viņš varētu dalīt savu dzīvi.
Lai gan Ēdenes dārzs bija pilns ar skaistumu, Bībele saka, ka Ādams savā sirdī izjuta dziļu tukšumu. Viss apkārt esošais skaistums nespēja apslāpēt šo vientulības sajūtu.
Bībele runā par to, ka Dievs ļāva Ādamam piedzīvot vēl vienu pārbaudījumu: ” Un Dievs Tas Kungs sacīja: “Nav labi cilvēkam būt vienam; Es tam darīšu palīgu, kas atbilstu viņam.” Tad Dievs Tas Kungs veidoja no zemes ikvienu lauka zvēru un ikvienu putnu gaisā un pieveda tos pie cilvēka, lai redzētu, kādā vārdā viņš tos nosauks, un, kā cilvēks nosauktu ikvienu dzīvu radījumu, tāds lai būtu tā vārds.” (1.Mozus 2:18-19)
Kungs zināja, ka nav labi Ādamam palikt vienam.
Pirms tam, kad Viņš tam deva attiecības ar sievieti, kura kļūs par viņa sievu, Dievs ļāva Ādamam pārbaudīt, vai darbs spēs aizpildīt tukšumu viņa sirdī.
Pēc būtības, viņš savā sirdī varēja sajusties vēl vientuļāks, jo Raksti mums saka: “…. bet viņš neatrada palīga, kas viņam atbilstu.” (1.Mozus 2:20)
Kungs zināja, ka šī vienīgā cilvēces daļiņa nebija pilnībā pabeigta, tāpēc Viņš teica: “Nav labi cilvēkam būt vienam.”
Un Dievs Ādamam deva sievu. Ievu.
Lesters Samrels
