“Tad draudzei visā Jūdejā, Galilejā un Samarijā bija miers, un tā auga un dzīvoja Tā Kunga bijībā un pilnam baudīja Svētā Gara iepriecu” (Apustuļu darbi 9:31).
Ir laiki, kad dzīve šeit uz zemes kļūst grūta un smaga…bet reizēm pat ļoti sāpīga. Kad atnāk tādi laiki, jums, kā nekad, ir vajadzīgs tāds mierinājums, kuru var dot tikai Svētais Gars.
Kā saņemt šādu mierinājumu?
Darot to, ko darīja ticīgie Apustuļu grāmatā, “dzīvojot Kunga bijībā (bailēs no krievu val.).
Lūdzu, saprotiet mani pareizi, kad es runāju par bijību (bailēm), es nesaku jums baidīties no Dieva. Viņš – jūsu Tētis! Kad jūs atnākat pie Viņa, jums jājūtas drošībā, kā bērns, kurš zina, ka viņu ļoti mīl, un viņš nebaidās. Taču jums Viņš arī ir tā jāciena, ka tad, kad Viņš jums parāda, kas jums ir jādara, jūs uzreiz to darāt – pat, ja tas ir pretēji jūsu dabīgajām vēlmēm. Lūk ko nozīmē staigāt Kunga bijībā.
Ļaujiet man jums parādīt, ko es ar to domāju. Reiz, pāris gadus atpakaļ, es saņēmu ļoti nepatīkamu ziņu pirms pašas kalpošanas, kurā man bija jāsludina. Runa bija par vienu no maniem bērniem, ar kuru netaisnīgi izrīkojās. Šī ziņa ievainoja manu sirdi.
Es sāku raudāt un mana dabīgā vēlme bija sadusmoties un kaut kā atriebties. Bet tā vietā, es sāku lūgt mēlēs. Un kad es lūdzu, es sajutu savā garā, ka man ir jāpriecājas un jāslavē Dievs.
Protams, es nejutu vēlmi to darīt. Man gribējās kājas sist pie zemes. Bet, cienot Kungu, es noliku savas jūtas malā un paklausīju. Tad Svētais Gars pamudināja mani izlasīt kādu pravietojumu. Un kad es to izdarīju, tad sajutu, ka saņēmu stiprinājumu.
Un pēkšņi es sapratu, ka esmu brīva. Pateicoties savai paklausībai, es atvēru durvis Svētā Gara mierinošajam spēkam. Niknums un sāpes, kas nesen bija mani piepildījušas, aizgāja! To vietu ieņēma maiga mīlestība un Kunga uzmundrinājums.
Tāpēc, lai ar kādu smagu vai sāpīgu situāciju jūs saskartos šodien, uzticieties un esiet paklausīgi sava Tēva vadībai. Un Viņš dos jums tādu pašu pārdabisko, Svētā Gara iedvesmoto mierinājumu.
Glorija Koplenda