KĀDA ATŠĶIRĪBA IR STARP DZIEDINĀŠANU UN BRĪNUMU

Brīnums – acumirklīgs notikums, ko uztver cilvēka sajūtas, bet dziedināšana – tas ir process. Brīnums rada izmaiņas, kas pārsniedz dziedināšanu. No daudz liecībām var redzēt, ka dziedināšanas procesā Dievs atjaunoja cilvēku orgānus, un tie sāka pareizi funkcionēt. Taču brīnuma gadījumā, Dievs radīja to, kas cilvēkam pirms tam nebija. Visi grib brīnumus. Cilvēce sauc uz dzīvo Dievu. Alkas pēc brīnumiem nav nezināšanas vai vājuma pazīme, bet uzstājīga vēlēšanās pieskarties neredzamajam Dievam un ieraudzīt Viņa darbus. Kāds varētu apgalvot, ka izglītība var aizvietot brīnumus, tāpēc tie mums vairāk nav vajadzīgi. Neskatoties uz visām iespējām, izglītība nekad nespēs atcelt vai likvidēt vajadzību pēc pārdabiskā.
Brīnumi, kas radīti Jēzus vārdā, ir daudz svarīgāki, nekā akadēmiskās teorijas.
Meksikā dievkalpojuma laikā uz skatuves savas mammas pavadībā iznāca piecpadsmit gadus vecs jauneklis. Viņu atveda uz kalpošanu ratiņos, ārsti viņam diagnosticēja hronisku nieru mazspēju, kuras dēļ tiek sagrautas nieru funkcijas. Faktiski viņam teica, ka viņš lēni mirst. Pēc ārstu vārdiem, viņa nieres bija pārāk mazas, bet sirds pārāk liela. Rezultātā nieru funkcijas bija nopietni traucētas, un līdz ar to apstājās to fiziskā attīstība.
Pienākot pie altāra, jaunietis nevaldāmi raudāja. Es viņam jautāju, kāpēc viņš raud, un viņš atbildēja: “Es raudu no laimes. Man bija jānomirst, bet šodien Kungs mani izdziedināja!” Viņi ar mammu uz šejieni brauca divas stundas no mazas pilsētiņas, pateicoties draugu palīdzībai, kas lūdza par brīnumu.
Jaunais cilvēks liecināja pasaulei. Viņš raudāja no laimes, zinot, ka Dievs viņa dzīvē radīja acumirklīgu dziedināšanas brīnumu. Viņam vairāk nebija nepieciešami invalīdu ratiņi. Viņa sirds sitās normālā ritmā, viņš saņēma divas jaunas pilnvērtīgas nieres. Kad es jautāju viņa mammai par to, ko viņa juta, viņa vienkārši atbildēja: “Pats labākais Ārsts izdziedināja manu mirstošo dēlu.” Kungs viņu izdziedināja!
Gilermo Maldonado