“Kājas apāvuši ar apņemšanos kalpot miera evaņģēlijam” (Efeziešiem 6:15).
Šī ieroča daļa palīdz stingri nostāvēt uz kājām uzbrukumu laikā. Romieši valkāja sandales, kas bija sasietas ar siksnām ap potītēm un ikriem, un zoles bija biezi noklātas ar naglām, kā radzēm. Šo attēlu mums sniedz apustulis Pāvils.
Apavi – ir kā pamats mūsu kājām, lai mēs nepakluptu. Kristus – mūsu klints, mūsu pamats. “Jo citu pamatu neviens nevar likt kā to, kas jau ir likts, proti, Jēzus Kristus” (1.Korintiešiem 3:11).
Mums nevajadzētu būt tikai vieglprātīgiem algotņiem, kas nejauši nokļuvuši kaujas laukā, bet gan uzticīgiem brīvprātīgajiem, kuri ir izdarījuši galīgo izvēli, sadzirdējuši augstāko aicinājumu un uz mūžu iesaistījušies mūsu Kunga kalpošanā. Mēs cīnāmies ar evaņģēliju, kas nes mūžīgu mieru. Viss, ko mēs vēlamies, ir sludināt labo vēsti šim cilvēku kaujas laukam, kas ir pilns ar bailēm. Mēs nebaidāmies no uguns zonas. Mēs esam gatavi pieteikt karu, lai panāktu mieru. Mēs meklējam galu strīdam starp cilvēku un Dievu. Cīnoties mēs radām mieru.
“Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem” (Mateja 5:9).
Lesters Samrels
