Jēzus mums teica mīlēt mūsu Kungu Dievu un mīlēt mūsu tuvākos, kā sevi pašu. Un ja Viņš mums pavēl to darīt, – tas nozīmē, ka mēs to varam! Jēzus zina, ko dara. Šie baušļi ir doti pareizā kārtībā. Pirmais bauslis – mīlēt Kungu mūsu Dievu. Tādā veidā, mums tas ir jādara, pirms varēsim izpildīt otru bausli – mīlēt savu tuvāko, kā sevi pašu.
Bībelē ir teikts: “Mīlēsim, jo Viņš ir mūs pirmais mīlējis” (1.Jāņa 4:19).
Ar savu dzīves veidu Jēzus mums parādīja, kā ir jāmīl.
Paskatīsimies uz pāris pantiem, kāpēc mēs esam spējīgi mīlēt savu tuvāko.
“Kas apliecina, ka Jēzus ir Dieva Dēls, tanī paliek Dievs un viņš Dievā. Mēs esam atzinuši un ticam mīlestībai, kas Dievam ir uz mums. Dievs ir mīlestība, un, kas paliek mīlestībā, tas paliek Dievā un Dievs viņā. Ar to mīlestība ir pie mums kļuvusi pilnīga, ka mums ir droša paļāvība tiesas dienā, jo, kāds Viņš ir, tādi arī mēs esam šinī pasaulē” (1.Jāņa 4:15-17).
Tagad mēs zinām, ka mūsos mājo Dievs, bet mēs mājojam Viņā, un tas mums dod spēju mīlēt. Tas nozīmē, ka Jēzus ne tikai māca mūs, bet Viņš atnāk, lai dzīvotu mūsu sirdīs un palīdzētu mums mīlēt.
Mēs esam spējīgi mīlēt savus tuvākos, jo “mūsu sirdīs izlieta Dieva mīlestība ar Svēto Garu, kas mums dots” (Romiešiem 5:5).
Un tā dēļ, ka Svētais Gars dzīvo mūsos, mums ir šie augļi – Viņa mīlestības augļi. “Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība” (Galatiešiem 5:22).
Norvels Heizs
