JĒZUS UN KRUSTS IR VIENĪGAIS PĀRDABISKĀ SPĒKA AVOTS
Mūsdienu paaudze meklē spēku nepareizos avotos, jo nav atklāsme par Krustu. Es domāju, ka visiem cilvēkiem ir nepieciešama šī atklāsme, jo tā atbrīvo no grēka, uzvar velnu, izdziedina mūsu slimības un dara vēl daudz ko citu. Kā var saņemt atklāsmes dāvanu? Kas notiek, kad mēs sludinām par Krustu?
Vairākumam cilvēku krusts ir kļuvis vien tikai dekorācija, kuru nēsā ap kaklu, vai bagātīgi izdekorēts koka gabals, kas stāv draudzē. Tomēr, krusts simbolizē visu, ko darīja Jēzus, lai īstenotu Dieva gribu uz zemes un būtu par glābšanas upuri.
Jēzus nāvi var iedalīt trijās daļās:
-fiziskās mocības un nāve pie krusta;
-garīgā nāve;
-augšāmcelšanās.
FIZISKĀS MOCĪBAS UN NĀVE PIE KRUSTA
Jēzus tika piesists krustā. Krustā piesišana – tā ir nāvessoda forma, kur noziedznieks tika piesiets pie koka. Šī tradīcija dzima Aleksandra Maķedonija valdīšanas laikā Persijas impērijā. Tiek uzskatīts, ka viņš ieviesa šādu sodu Ēģiptē un Karfagenā.
Visticamāk, ka romieši pārņēma šo sodu no karfageniešiem.
Romieši to “pilnveidoja”, pārvēršot to ļoti lēnā nāvē ar maksimālām fiziskām un dvēseliskām ciešanām. Patiesībā, tas bija viens no pašiem nežēlīgākajiem un pazemojošākiem soda veidiem, ko piemēroja vergiem, slepkavām, nodevējiem un pašiem ļaunākajiem noziedzniekiem. Romiešu likumi aizsargāja savus pilsoņus no piesišanas krustā, izņemot armijas dezertierus. Izraēliešiem cilvēku piesišana krustā tika uzskatīta par lāstu.
“Un, ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un to nonāvē un pēc tam pakar pie koka, tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aprakdams aproc tās tanī pašā dienā, jo (jebkurš) pakārtais (pie koka) ir Dieva lāsts….” (5.Mozus 21:22-23).
Gilermo Maldonado
