“To Viņš teica un pēc tam saka viņiem: “Mūsu draugs Lācars ir aizmidzis, bet Es eimu viņu modināt.” (Jāņa 11:11).
Lācars negulēja, viņš bija miris! Turklāt Jēzus nosauca viņu par “draugu”. Kāds tevi sauc par savu “draugu” tikai tik ilgi, kamēr var tevi izmantot vai gūt no tevis kādu labumu. Jēzus uzskatīja Lācaru par savu draugu, lai gan šķita, ka viņš bija sasniedzis punktu, no kura vairs nav iespējams atgriezties. Taču viņu draudzība bija daudz stiprāka par šķērsli, kas bija gatavs viņus šķirt uz visiem laikiem.

Mūsu Glābējs vienmēr ir uzticīgs tiem, kurus citi ir aizmirsuši un apglabājuši. Viņš draudzējās ar slimajiem, kritušajiem un samaitātajiem. Jēzus bija grēcinieku Draugs. Viņš atnāk pie jums, kad citi jūs pamet. Viņa gaisma spīd tur, kur dzīve šķiet nepārvarama tumsa. Viņš izdveš brīvības saucienu, kas līdz pamatiem satricina mūsu dzīves mitrās un pelēkās kapenes. Jēzus – savstarpējo attiecību Dievs, un Viņa radībai vienmēr būs nepieciešams tuvums ar savu Radītāju. Viņš mums ir nepieciešams: mēs nevaram iztikt bez Viņa.
“Viņš bija, kā mēdza domāt, Jāzepa dēls, Jāzeps – Ēļa… tas Ādama dēls, tas Dieva” (Lūkas 3:23, 38).
Ādamā nebija nekas tāds, kam Dievs nebūtu pieskāries: viņš bija Viņa roku radīts. Kungs nevadīja Ādama radīšanu. Viņš personīgi lipināja un formēja Savu ideālo radījumu – cilvēku.

Viņa dievišķie pirksta nospiedumi palika uz katras Ādama šūnas, bet tas nozīmē, arī uz katras mūsu ķermeņa šūnas. Dievs mūs pazīst labāk nekā cilvēki, kas mīl viens otru, labāk nekā ķirurgs pazīst savu pacientu. Viņš zina visu mūsu iekšieni. Mēs esam kaili un atklāti Viņa priekšā. Neviens nevar paslēpties no Viņa skatiena.
“Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars” (2.Korintiešiem 3:18).

Mūsu attiecības ar Dievu var salīdzināt ar “atsegtu seju”. Viņš redz visas mūsu apslēptās vēlmes un zina pašas tumšākās puses. Mūsu gudrajam Radītājam ir pamats uzskatīt mūsu vājības par negantību, taču Viņš izvēlas mūs mīlēt, neskatoties uz visiem mūsu trūkumiem. Lai kā mēs censtos, mēs nevaram likt Viņam mūs mīlēt, jo Viņš jau mūs mīl. Tas Kungs jau sen pieņēma lēmumu attiecībā uz mūsu likteni, maksājot ar Kristus asinīm par mūsu taisnību Viņa priekšā, ko bez Viņa mēs nekad savā dzīvē nevarētu iegūt.

T.D.Džeiks