Lai mēs izpildītu to, kam esam aicināti, Kungs priekš katra no mums ir izveidojis dāvanu, kas atrodas ārpus cilvēka saprāta robežām – tas ir Svētais Gars. Tā ir personība, kas dzīvo katrā ticīgajā un ir spēcīgāks par visām zemes armijām. Bībele saka: ” Vai jūs nezināt, ka jūs esat Dieva nams un ka Dieva Gars jūsos mājo?” (1.Korintiešiem 3:16). Jauda, spēks, kas radīja visu pasauli, dzīvo tevī! Tas pats spēks, kas ir paveicis varenākos brīnumus Bībelē, pāršķeļot jūru, augšāmceļot… utt., dzīvo tevī. Tāpēc tev ir potenciāls darīt tās pašas lietas un saskaņā ar Jēzus vārdiem “lielākas lietas”.
“Tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvosies jums…” (Jēkaba 4:8). Nav Bībelē neviena cilvēka, kas bija tuvāk Dievam, kā Mozus. Viņš runāja ar Dievu vaigu vaigā, kā cilvēks sarunājas ar savu draugu. Viņš bija tik tuvu Dievam, ka “Israēla bērni nevarēja skatīties Mozus vaigā viņa spožuma dēļ…” (2.Korintiešiem 3:7). Mozus bija tik tuvu Dievam, ka Viņa godība bija uz viņu. Dievs runāja ar Mozu vaigu vaigā, bet Viņš atnāca, lai dzīvotu tevī!
Dieva godība bija uz Mozu, Pāvils turpina savu runu “Kā lai nebūtu daudz lielāks spožums Gara kalpošanai?” (2.Korintiešiem 3:8). Viņš teica, ka godība, kas tika piedāvāta mums, ir lielāka par to, kuru piedzīvoja Mozus. Viņam bija jāpaslēpj vaigs Dieva godības dēļ! Kad tu pēdējo reizi paslēpi savu vaigu Dieva godības dēļ, kas nāk no tevis, kas radītu izbīli cilvēkos? Vienīgais iemesls – kāpēc mēs nestaigājam tādā godībā, ir tajā, ka mēs negribam. Mēs visi varam būt tik tuvu Dievam, cik mēs to gribēsim. Gara kalpošana mums piedāvā “būt lielākā godībā”.
Raksti saka, ka laiku beigās būs draudze, kas staigās godībā un tīrībā atbilstoši savam aicinājumam. Kāpēc ne mēs? Kāpēc ne tagad? Kas mums ir jādara, lai piepildītu augstāko Kunga aicinājumu Jēzū Kristū? Viņa gaisma apgaismos zemi ar draudzes palīdzību: “Celies, topi apgaismota! Jo tava gaisma nāk, un Tā Kunga godība uzlec pār tevi. Tik tiešām, tumsība apklāj zemi un dziļa krēsla tautas, bet pār tevi uzlec kā saule Tas Kungs, un Viņa godība parādās pār tevi” (Jesajas 60:1-2).
No šīm rindiņām top skaidrs, ka tad kad tumsa pārklāj zemi, Kungs būs tik tuvu savai tautai, ka Viņa godība patiešām būs klātesoša tautā, līdzīgi Mozum. Bet pati lielākā muļķība – gaidīt tumsas iestāšanos, lai tuvotos Dievam. Ķēniņš Dāvids brīdināja: “Ar Tā Kunga vārdu ir radītas debesis, un viss debesu spēks ir radīts ar Viņa mutes elpu” (Psalmi 33:6).
Kad sākas vētra, pārāk vēlu censties nolikt savas ēkas uz klints. Kad līgavainis jau ir pasaucis, pārāk vēlu meklēt eļļu saviem lukturiem. Mums ir dots lielākais aicinājums, lielākās iespējas. Mēs tikām aicināti, lai būtu dēli un meitas Ķēniņam, kas ir pārāks par visiem ķēniņiem. Noniecināt šādu godu – nozīmē saņemt tik pat traģisku likteni, kā Ēzavam, kurš pārdeva savu pirmdzimtību par zupas šķīvi!
Cik daudz no mums tērē savu laiku, tā vietā, lai izlietotu to Žēlastības Troņa priekšā. Pat neskatoties uz briesmīgajiem maldiem, kad mēs nožēlojam grēkus, Tas Kungs mums atdod zaudēto daudz ātrāk, nekā varam iedomāties. Pēteris teica: “Bet to vien turiet vērā, mīļie, ka viena diena Tam Kungam ir kā tūkstoš gadi un tūkstoš gadi kā viena diena” (2.Pētera 3:8).
Kungs mūsu dzīvi var izmainīt vienas dienas laikā, kad mēs centāmies to izdarīt daudzus gadus. Viņa žēlastība nav atkarīga no mūsu iespējām vai laika. Ja mēs nožēlojam savus maldus un kļūdas, pieķeršanos pie laicīgām lietām, mēs varam tagad reabilitēties un būt Viņam tik tuvu, cik to gribēsim, mūsu darbi atspoguļosies mūžībā, un tad mēs nesīsim augļus.
Riks Džoiners
