“Tāpēc, kamēr apsolījums ieiet Viņa atdusā mums vēl pastāv, bīsimies, ka kāds no mums neizrādītos to nesasniedzis. Jo arī mums evaņģēlijs ir pasludināts tāpat kā viņiem. Bet dzirdētais vārds tiem nepalīdzēja, tāpēc ka klausītājos nebija savienojies ar ticību. Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā, kā Viņš ir teicis: kā esmu zvērējis Savās dusmās, tiem nebūs ieiet Manā atdusā, – lai gan darbi kopš pasaules radīšanas bija padarīti. Jo par septīto dienu Viņš kaut kur tā ir teicis: un Dievs septītajā dienā atdusējās no visiem Saviem darbiem. Un šinī vietā atkal: tiem nebūs ieiet Manā atdusā. – Kad nu dažiem atliek tanī ieiet, bet nepaklausības dēļ nav iegājuši tie, kam vispirms evaņģēlijs pasludināts, Viņš no jauna liek kādu dienu, šo dienu, caur Dāvidu runādams pēc tik ilga laika, kā jau iepriekš teikts: šodien, kad jūs Viņa balsi dzirdēsit, neapcietinait savas sirdis” (Ebrejiem 4:1-7).
Šajā vēstījumā autors salīdzina Dieva atdusu ar Apsolīto Zemi. Ir vieta, kur valda miers un jūs esat aicināti būt tajā vietā. Šī vieta – Dieva griba. Mēs atradīsim mieru, kad kļūsim par Viņa dzīves vietu (Kungs dzīvos mūsos). Šodien Kungs visur runā Savai tautai atgriezties pie Viņa un cienīgi staigāt ar Viņu. “Šodien” mēs varam būt tik tuvu Viņam, kā neviens.
Viena no īpašībām, kas vēsturniekiem bijusi pamatā – mērķa pastāvīgums. Tas, kas zina savus mērķus, kas nenogriežas no sava ceļa, tas ir tas, kas var izmainīt vēsturi uz labo vai ļauno pusi. Ja tu – Kristietis, tavs liktenis ir daudz lielāks, kā jebkura cita iekarotāja liktenis.
Kas ir pats svarīgākais priekš tevis? Šīs grāmatas mērķis – palīdzēt tev saprast savu aicinājumu, bībelisko skatījumu. Tev ir jāmāk saglabāt pastāvība, kas ir nepieciešama, lai izpildītu visu to, ko ir noteicis Kungs. Pāvils teica draudzei: “Apgaismota gara acis, lai jūs zinātu, kādu cerību dod Viņa aicinājums un kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot, un cik pārlieku liels ir Viņa spēka mērs, kas parādās pie mums, ticīgajiem, darbodamies tādā pašā visspēcības varenībā” (Efeziešiem 1:18-19).
Mūsu sirds “acīm” ir jābūt atvērtām. Kad mēs staigājam taisnīgumā, tas, ko mēs redzam ar savām sirds acīm, ir daudz patiesāks, ko mēs redzam ar savām fiziskajām acīm. Mūsu skatienam ir jāsafokusējas uz “Viņa cerības aicinājumu…kādu godības bagātību Viņš savējiem liek iemantot” mūsos. Mēs staigāsim pārsteidzošā Viņa spēka varenībā. Šis spēks ir lielāks, kā jebkurš cits spēks debesīs un uz zemes, un tas dzīvo tevī! Spēks, kas mums ir dots, atspoguļo Viņa godības bagātību.
Riks Džoiners