Lūgšana ir neuzvarama. To nav iespējams sagraut. Neviens nevar kavēt vai apturēt lūgšanas spēku. Lielu valstu vadītāji izmainīja un noraidīja likumus un pavēles zem lūgšanu ietekmes.
Bābeles bezdievīgie valdnieki pamudināja ķēniņu Dāriju mēģināt pazemot Daniēla lūgšanu spēku, iemetot viņu lauvu bedrē (Daniēla 6:10-23). Un lauvas neaiztika Daniēlu – dzīvs pierādījums neuzvaramam lūgšanu spēkam.
Nelietīgais Hamans uzzināja, lai arī pārāk vēlu, neuzvaramo lūgšanas spēku. Visas viņa manipulācijas noveda tikai pie tā, ka viņu pakāra karātavās, kuras viņš pats bija izgatavojis savam ienaidniekam (Esteres 7:10).
Lūgšana var salauzt ienaidnieku un izklīdināt ļaunos spēkus. Lūgšana ceļ Dieva Valstību. Dievs to vienmēr ir gribējis.
Lūgšana darbojas to dzīvēs, kuri sevi Dievam ir sagatavojuši kā tīrus, taisnus traukus, kuros ir Viņa Svētais Gars, kuru dzīvēs tiek izskausts egoisms un pašapmierinātība. Tieši tos, kuriem paaugstinātā interese pret materiālo pakāpeniski zūd un garīgā dzīve atrodas pirmajā vietā, Dievs izvēlas, lai izpaustu Savu neierobežoto spēku.
Pasaulē, kurā dzīvojam, valda ļauni, sevi slavinoši spēki, – politiskie un ekonomiskie, alkatīgie pēc varas, viņi ir neatvairāmi pret cilvēka iespējām, viņi ir nekustīgi, nepielūdzami, neuzvarami un nepiekāpīgi, bet viņi visi ir “papīra tīģeri” svaidītas lūgšanas priekšā.
Lesters Samrels
