“Mīlestība – tas ir tas, kas pilnībās nostiprina mieru, – turpināja Kungs. – Manā pilsētā viss ir saskaņā. Visā tajā, kas ir radīts, ir harmonija. Viss, ko Es daru uz zemes, ir atjaunot sākotnējo harmoniju starp Manu Tēvu un Viņa radību un starp visiem radījumiem. Kad cilvēce dzīvo harmonijā ar Mani, zeme būs harmonijā ar Viņu, un nebūs vairāk zemestrīces, ūdensplūdi vai vētras. Es esmu nācis atnest mieru uz zemes”.
Kamēr Viņš runāja, es zināju, ka ieskatījos nākotnē tāpat, kad skatījos uz armiju. Tāpat arī es zināju, ka tas, ko Viņš runāja par celtniecību tagadnē un par vīziju nākotnē, bija tik nepieciešama harmonija, kuru es redzēju. Laiks ir daļa no Viņa radības, kurā mēs tikām radīti.
Tad Gudrība mani pagrieza tā, ka es tieši lūkojos Viņa acīs un teica: “Es mīlu Savu radību. Es mīlu zvērus laukā un zivis jūrā. Es atjaunošu visas lietas tā, kādām tām bija paredzēts būt, bet vispirms Man ir jāatjauno cilvēce. Es atnācu ne tikai, lai atpirktu, bet arī, lai atjaunotu. Lai būtu daļa no Manas atjaunošanas kalpošanas, tev ne tikai citi ir jāredz tādi, kādi viņi ir, bet gan tādi, par kādiem tiem ir jākļūst. Kā Ecehiēlam, tev ir jāredz pat visvairāk izžuvušos kaulos ārkārtīgi varenu armiju. Tam ir jāpravieto šiem kauliem dzīvība, kamēr tie nekļūs par to armiju, par kādu Es tos esmu aicinājis. Tad Mana armija maršēs. Kad Mana armija maršē, tā atjauno, nevis iznīcina. Tā cīnīsies ar velnu, bet tā arī cels taisnības pilsētu.
Viena dvēsele ir daudz dārgāka par visas zemes dārgumiem. Es ceļu savu pilsētu cilvēku sirdīs, no cilvēku sirdīm. Tie, kas glabā lielo gudrību – mūžīgo dārgumu iepazīšanu – tiks lietoti Manas pilsētas celtniecībai. Tu iepazīsi manus celtniekus pēc šādas gudrības – viņi nedomā par zemes lietām, bet gan par debesu dārgumiem. Tā dēļ, pasaule atnesīs savu bagātību Manā pilsētā tāpat, kā tas bija Sālamana laikos.
Es grasos izsūtīt darbā Savus gudros celtniekus. Tev ir jāstaigā ar viņiem, un tiem visiem ir jāstaigā kopā. Katra avēnija un iela, kuru tu redzēji šajā pilsētā, sākas, kā patiesības cietoksnis uz zemes. Katrs cietoksnis stāvēs pretī tumsas spēkiem, un tie nespēs nostāvēt tiem pretī. Katrs būs līdzīgs kalnam, no kura plūdīs upes, lai apūdeņotu zemi. Katrs būs tā patvēruma pilsēta priekš visiem, kas meklē Mani. Neviens ierocis, kas nostāsies pret tiem, nebūs veiksmīgs, un katrs ierocis, ko Es tiem došu, uzvarēs”.
Riks Džoiners
