Ja mēs staigājam ticībā, Vārdam ir jāpiešķir prioritāte pāri visam. Bet kad mēs uzticamies Dievam ar visu savu sirdi, mūsu garā atnāk miers.
“Jo mēs, kas esam ticējuši, ieejam atdusā…” (Ebrejiem 4:3).
“Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū” (Filipiešiem4:7).
“Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jesajas 26:3).
Dieva Vārds saka: “Mans Dievs apmierinās katru jūsu vajadzību pēc Savas godības pilnās bagātības Kristū Jēzū” (Filipiešiem 4:19). Savā garā mēs zinām, ka mums būs viss, kas mums ir vajadzīgs. Mēs neraizējamies. Ja mēs pārdzīvojam, mēs neticam. Mūsu sirds iegūs drosmi tādā mērā, kā mēs lasām Vārdu. Kad mēs pārdomājam šo Vārdu, mūsu pārliecība kļūst dziļāka. Šī pārliecība mūsu garā nav atkarīga no cilvēciskām domām vai cilvēciskām zināšanām. Tā pat var būt pretrunā ar cilvēcisku argumentāciju vai fiziskiem pierādījumiem. Bet ticēt Dievam ar sirdi nozīmē ticēt neatkarīgi no miesas.
Dr. Lilians Jomanss teica: “Dievs priecājas, kad Viņa bērni kāpj pāri bezdibenim, kuriem zem kājām ir tikai Dieva Vārds.
Daudzi cilvēki cieš sakāvi, jo viņi pieņem sakāvi. Bet Dieva Vārds saka: “Jūs, bērniņi, esat no Dieva un esat viņus uzvarējuši, jo lielāks ir Tas, kas jūsos, nekā tas, kas ir pasaulē” (1.Jāņa 4:4). Svētais Gars paceļas mūsos, un mēs zinām, ka mūs nevar uzvarēt. Mēs to zinām, jo mēs ticam!
“Bet esiet vārda darītāji un ne tikai klausītāji…” (Jēkaba 1:22).
Kenets Heigins