Vēl viens veids, ar kura palīdzību mēs pienesam slavas upuri Dievam: kad mēs mīlam to, ko mīl mūsu Līgavainis, un ienīstam to, ko ienīst Viņš. Jēzus mīl to, kas ir taisnīgs, patiess un dievbijīgs, un neieredz to, kas ir grēcīgs, melīgs un kas nenes augļus mūžībai. Mēs izrādām savu uzticību mūsu Glābējam un Kungam, kas mūs ir atpircis no verdzības ar Savu dārgo nāvi un taisnajām asinīm, kad pilnībā pakļaujamies Viņa gribai, Viņa ceļiem un Viņa gudrībai.
Jēzus mīl labprātību, taisnību un patiesību (Efeziešiem 5:9). Viņš mīl grēcinieku tikpat ļoti, cik ienīst grēku. Viņš stājas pretī tumsas neauglīgajiem darbiem un Viņam nav nekā kopīga ar tiem. Bet ko tad Viņš mīl? Viņš mīl visus, kam ir savstarpējās attiecības ar Viņu tāpat, kā visus, kas vēl nav stājušies derībā ar Viņu. Mums ir jāmīl tas, ko mīl Jēzus. Mums ir jāpārvar savi aizspriedumi, personīgo nepatiku un sīkie aizvainojumi un jāpieņem tos, kurus pieņem Jēzus. Un tas būs pielūgsmes akts. Tas nebūs tikai mīlestības akts pret cilvēku, kuram mēs kalpojam, uzmundrinām un iedrošinām, bet arī mīlestība un cieņu pret mūsu Līgavaini.
Ar šo ir cieši saistīts trešais veids, ar kura palīdzību mēs pienesam mīlestības upuri mūsu Līgavainim, – tā ir paklausība Viņam. Paklausība nav tikai desmit baušļu un citu uzstādījumu pildīšanā, kas ir uzrakstīts Bībelē, bet arī pakļaušanās Svētajam Garam. Mums ir jāizpilda tas , ko Viņš mums runā, minūti pēc minūtes, stundu pēc stundas, dienu pēc dienas, nedēļu pēc nedēļas, mēnesi pēc mēneša un gadu no gada. Kad Svētais Gars saka: “Saki Vārdu šim cilvēkam”, “Ej, uzliec rokas šim brālim Jēzus vārdā”, “Ej uz slimnīcu un apciemo šo māsu”, vai “Pazvani savam draugam un uzmundrini viņu”, mums uzreiz Viņam ir jāpaklausa.
T.D.Džeiks
