Salamana pamācības 31:24-28
“Viņa darina smalkus svārkus un pārdod tos, viņa pārdod arī pircējiem jostu. Spēks un skaistums ir viņas ietērps; viņa pati smaidīdama bez rūpēm raugās austošai dienai pretī. Viņa ver vaļā savu muti ar gudrību, un mīlīga pamācība ir uz viņas mēles. Viņa novēro, kā klājas viņas namam, un neēd savu maizi slinkumā. Viņas dēli pieceļas viņas priekšā un daudzina viņu laimīgu esam; viņas vīrs nāk un teic viņu”.
Kalpošanā šāda sieviete – māte Terēza, politikā – Eleonora Ruzvela, cīņā par pilsoņu tiesībām – Koreta Skota Kinga. Šī sabiedrība nolaupīja viņu, izpirka pa lielu naudu, par vienādām tiesībām un par stūra kabinetu. Viņa to visu ir pelnījusi un daudz vairāk, bet cīņa ir iztukšojusi sievieti un atņēmusi mums viņas skaistumu. Mums ir jāatkaro viņa, bet mēs to nespēsim izdarīt, ja neviens apkārt neievēro, ka viņa ir zudusi.
Iespējams, mūsu laika problēmas apraka visas cerības par lēnprātīgās sievietes atdzimšanu, kura kādreiz sēdēja verandā un dzēra tēju vieglā vēsmā daudz “mīkstākos” laikos. Bet vai jūs dzirdat zem ciešajiem uzvalkiem un cietās ārienes daudzu sieviešu sirdspukstus, kurām tā gribās, lai dzīve tām dotu vēl vienu iespēju iepazīt saudzīga džentlmeņa attieksmi, kas uzskata viņas par pārāk elegantām priekš rupjām un skaļām sarunām? Vai lēdijas nav kļuvušas par šī kara upuriem? Vai viņas nav kļuvušas par upuriem sekojošajai vīriešu līdzības pakāpei un laika haosam vai arī dzīves skumjajam kopumam, kurā ir daudz darba un nekādas izklaides? Sieviete kļuvusi par upuri pārāk daudz tukšiem solījumiem. Viņa sēž uz diētas bez mīlestības, kas pārvērtusies dvēseles anoreksijā. Dzīve, kas pilna ar problēmām un nelabvēlīgiem apstākļiem, ir atņēmusi mums lēdijas, kuras mums visiem ir vajadzīgas. Viņu vietas ir ieņēmušas stingras līnijas un dzelzs griba. Bet vēlā naktī mēs visi apraudam tās zaudējumu. Pat viņa raud no zaudētām cerībām un optimisma, kas viņu kādreiz apņēma, burtiski kā silts apģērbs aukstā ziemas naktī. Ja viņa vien pietrūktu vīriešiem, tas nebūtu tik traki. Bet es esmu redzējis lūkošanos spogulī un ilgus skatienus logā un zinu to, ko saprot ne katrs vīrietis. Viņa pati apraud tās sievietes zaudējumu, kura gribēja un sāka būt. Viņa ir stipra. Viņa izdzīvoja, bet tomēr… tomēr zem stingrās stājas viņa raud.
Es saku, jūs ieraudzīsiet sievietes parādīšanos, kas svinēs savu sievišķību. Viņām būs panākumi un vadītāju cieņa, un pie visa tā baudīs mātišķumu un ģimeni. Sievietes pasaule ir paplašinājusies. Viņas var iet tālāk un sasniegt vairāk, paliekot sievietes. Bet vēl svarīgāks ir tas, ka sievietes-kristietes iedvesmos ticība, kas baros viņas pārliecību. Viņām ir līdzsvars, kurā viņām nekad netika atteikts. Jūs ieraudzīsiet, kā vīrieši svētīs sievietes, sakot: “Viņa – mana zvaigzne”. Daudzus gadus ienaidnieks ir centies vest karu starp dzimumiem. Viņš centās vest tās mūsu sēžu zālēs, guļamistabās un pat no mūsu tribīnes. Mums ir jāapzinās, ka viņas bija radītas kopīgam darbam. Mūsu spēks slēpjas dažādās mūsu stratēģijās. Sieviešu apspiešana no vīriešu puses – pagātnes kļūda, bet gars, ar kura palīdzību sieviete imitē vīrieša spēku, – nākotnes kļūda, un rezultātā mēs zaudējam šo sieviešu radošās izpausmes perspektīvu!
T.D.Džeiks
