Jūs esat izpirkti par visaugstāko cenu, kāda vien varētu tikt samaksāta, – Jēra asinis. Par cik “kas aizņemas, kļūst par aizdevēja kalpu” (Salamana pamācības 22:7), aizņemoties naudu, mēs pārdodam sevi verdzībā citam cilvēkam. Ja mēs piederam Kristum, mēs neesam tiesīgi neko pārdot. Kļūstot par parādnieku, mēs faktiski pārdodam to, kas pieder Dievam.
Vai tas nozīmē, ka mums nekad nav jāaizņemas? Principā, tas tā ir. Turklāt mums ir jāsaprot, ka mēs nedzīvojam zem likumiem un ka starp principiem un likumiem ir atšķirība. Likumus pārkāpt nevar, bet principiem mēdz būt izņēmumi. Tas nenozīmē, ka mēs varam ignorēt principus katru reizi, kad gribam. Tas nozīmē, ka tam mums vajag ļoti vērīgi ieklausīties Dievā.
Piemēram, es pazīstu cilvēkus, kuri pāris gadus atpakaļ atteicās no naudas aizdevuma mājokļa iegādei, lai gan summa bija zemāka par īres maksu un mājas pirkšana būtu bijis izdevīgāks ieguldījums. Es jutu, ka šāds parāds būtu bijis pieļaujams, bet viņi nepiekrita. Tagad viņi īrē māju par daudz augstāku cenu. Bet viņi taču varēja kļūt par mājas saimniekiem, kuras vērtība no tā brīža bija pieaugusi četras reizes.
Taču tas obligāti nenozīmē, ka viņiem bija jānopērk māja, jo īpaši, ja viņiem to neļāva sirdsapziņa. Daudzi uzskata, ka mēs nevaram panākt nekādus kompromisus šajā jautājumā, ņemot vērā kategorisko Kunga bausli: “Nepalieciet nevienam neko parādā kā vienīgi, ka jūs cits citu mīlat…” (Romiešiem 13:8). Bet ja šis bauslis būtu bijis tik kategorisks, kāpēc tad Viņš stingri runāja ar dumjo kalpu līdzībā par talentiem, ka viņš neieguva peļņu no Viņa naudas. Vai tad Kungs būtu mūs pamudinājis aizdot naudu uz procentiem, ja aizņemties to ir grēks? Vecajā Derībā izraēliešiem tika pavēlēts neaizdot saviem brāļiem, bet tas neattiecas uz pārējiem, lūk kāpēc ebreji kļuva ievērojamākie baņķieri visā vēsturē. Bet pat pie šī principa (ne pēc bauslības), labāk ir neaizņemties bez skaidras norādes no Kunga. Mums ir jāatbrīvojas no parādiem un jādzīvo bez parādiem, ar izņēmuma gadījumiem, kad mums skaidri ir atļauts uz kaut kādu laiku atkāpties no šī principa.
Riks Džoiners
