2. Korintiešiem 4:13: “Bet mums ir tas pats ticības gars, kā ir rakstīts: es ticēju, tāpēc es runāju. – Arī mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam.”
Redziet, kā rīkojas ticība: es ticēju, tāpēc es runāju, un mēs ticam, tāpēc mēs arī runājam. Paskatieties, ko viņš saka: ticības gars izpaužas divos veidos:
1)tu tici;
2)tu runā.
Daudzi saka, ka ticība – tas ir kaut kas personisks, es to negribu izrādīt. Bet patiesībā tas nozīmē, ka tu netici. Ticība runās! Ticība sastāv no divām daļām, un kamēr jūs to “nerunāsiet” – tā nav ticība. Jums ir jātic un jārunā. Jūs ticat ar sirdi, bet ar muti apliecināt glābšanu.
2.Korintiešiem 4:17 “…Jo tagadējās grūtības, kas ir vieglas, dod mums neizsakāmi lielu mūžīgu godību…”
Viņš nesaka, ka problēmas jūsos rada kaut ko labu, nē, skatieties kontekstā. Viņš saka, ka mums vieglās grūtības, kas ir tikai uz laiku, rada kaut ko neizsakāmu un pārmērīgu – mūžīgu godību. Kādā veidā?
2. Korintiešiem 4:18: “…ja mēs neņemam vērā to, kas ir redzams…”
Redziet, problēmas nerada jūsos neizsakāmi lielu mūžīgu godību, ja jūs skatāties uz redzamo. Problēmas radīs kaut ko labu, tikai tad, ja jūs uz tām neskatīsieties.
2. Korintiešiem 4:18 “…bet to, kas nav redzams.”
Tā ir vienīgā iespēja, kā iegūt labumu no problēmām – neskatīties uz tām. Es nesaku, ka jums tās ir jāignorē, jo, ja jūs tās ignorēsiet, tad problēmas jau nekur nepazudīs. Bet mums nav JĀSKATĀS uz tām! Mums ir jāskatās uz NEREDZAMO. Citiem vārdiem runājot: mēs sastopamies ar problēmu, bet mēs nesākam uztraukties par to, ko man tagad darīt. Tā ir reāla problēma? Nē, jūsu realitāte nav problēma, jūsu realitāte – tas ir NEREDZAMAIS. Kādam audzējs būs realitāte. Bet nav jāskatās uz audzēju! Saprotiet, es runāju ne par to, ka audzējs būtu jāignorē, bet es esmu pret to, lai jūs skatītos, sakoncentrējoties uz to! Škatieties uz neredzamo! Bet kas jums ir NEREDZAMAIS? Jūsu dziedināšana – “Viņa brūcēm jūs esat dziedināti”. Un kamēr jūs skatāties uz NEREDZAMO (šajā gadījumā neredzamais būs – DZIEDINĀŠANA) – jūs skatāties uz to, ko saka Dieva Vārds par dziedināšanu. Kamēr jūs skatāties uz to, pat pretēji visiem redzamajiem faktiem, tad jūsu lēmums ir skatīties uz Vārdu, nevis uz audzēju, kas jūsos rada “neizsakāmi lielu mūžīgu godību”. Kāpēc? Tāpēc, ka jūs parādiet ticību Dievam, bet ticība Dievam ir tīkama. Lūk, kas rada “neizsakāmi lielu mūžīgu godību”, nevis pati problēma. Ne jau problēma audzina jūsu raksturu. Dievs skatās uz jums un saka: “Skatieties visi, kam iet cauri mans dēls/meita, skatieties, kā viņiem uzbrūk ienaidnieks, bet viņi ir nolēmuši neskatīties uz to, bet skatīties uz Manu Vārdu, klausīt Manam Vārdam, un ar to viņi parāda, ka tic Man.” Tas dod godu Dievam un mums, jo mums ir ticība uz Dievu, mēs pieņemam lēmumu ticēt Viņam, pretēji visiem REDZAMAJIEM apstākļiem.
Karijs Bleiks
