Neticība – ticības trūkums, šaubas un neuzticēšanās.
Ja jūs sakāt: “Dievs nevar to izdarīt” vai “Dievs negrib to darīt”, jūs esat ieņēmuši sakāves pozīciju.
Ieņemot tādu pozīciju darbā, jūs to varat atnest ģimenē, un otrādi.
Daži cilvēki gribēja atnest savu neticību draudzē, bet es visu laiku izdzenu šo kritušo garu. Mums draudzē ir septiņpadsmit divviru durvis, un kad es saku: “Prom! Vācieties prom!”, manu prasību nav grūti izpildīt.
Mums būs ticība uz Dievu. Mums nebūs neticība. Bībele parāda, ka neticība – tas ir ticības trūkums. Bībele mums saka, ka Jēzus: “… tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ” (Mateja 13:58).
Reiz Jēzus mācekļi gribēja izdzīt dēmonu no cilvēka, kuram bija epilepsija, bet nespēja. Tēvs zēnu atveda pie Jēzus, kurš apsauca dēmonu, dēmons izgāja no tā, bet zēns pilnībā izdziedinājās. Tad Mācekļi jautāja Jēzum, kāpēc viņi nevarēja izdzīt dēmonu, un Jēzus atbildēja: “Jūsu mazticības dēļ; jo patiesi Es jums saku: ja jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsit šim kalnam: pārcelies no šejienes uz turieni, – un tas pārcelsies, un nekas jums nebūs neiespējams” (Mateja 17:20).
Jēzus bija izbrīnīts par neticību (Marka 6:6). Pēc Viņa augšāmcelšanās un parādīšanās diviem mācekļiem, un pēc tam parādoties vienpadsmit mācekļiem, Viņš tiem pārmeta: “…norāja viņu neticību un cietsirdību, ka tie nebija ticējuši tiem, kas pēc Viņa augšāmcelšanās Viņu jau bija redzējuši” (Marka 16:14).
Mēs pareizi darām, ja pievēršam uzmanību tam, kas sarūgtināja Jēzu. Neticība parāda sirds cietību. Tas nesagādā Dievam prieku. Kungs apstiprināja vārdu ar zīmēm un brīnumiem (Marka 16:20), kad mācekļi parādīja savu ticību.
Lesters Samrels
