“Un Pēteris Viņam atbildēja un sacīja: “Kungs, ja Tu tas esi, tad liec man nākt pie Tevis pa ūdens virsu.” Un Viņš sacīja: “Nāc!” Un Pēteris izkāpa no laivas, gāja pa ūdens virsu un nāca pie Jēzus” (Mateja 14:28-29).
Viens no pašiem brīnišķīgākajiem Jēzus brīnumiem bija staigāšana pa ūdeni. Ieraugot Viņu, Pēterim sagribējās izdarīt to pašu, un Jēzus viņam teica: “Nāc!”. Tiklīdz Pēteris sāka iet pa ūdeni, viņš sajuta stipru vēju un pārslēdza savu uzmanību uz vētru, pārstājot skatīties uz Jēzu, un sāka grimt.
Ir jāpiezīmē tas, ka Jēzus nesāka pārmest Pēterim par viņa vēlēšanos staigāt pa ūdeni. Tieši otrādi, Jēzus uzmundrināja viņu. Kāpēc Pēteris gribēja iet pa ūdeni? Kāds bija viņa motīvs?
Pēteris pameta drošo laivu, jo viņu virzīja instinktīva vajadzība pēc brīnumiem, vēlēšanās pārkāpt robežu starp dabīgo un pārdabīgo.
Diemžēl, tā pati instinktīvā vajadzība daudzus cilvēkus ir aizvedusi prom no Dieva pa postošiem ceļiem, tādiem kā maģija, burvestības, viltus reliģijas, sātaniskās sektas, elkdievība un daudz kas cits.
Ja pavēro mūsdienu vīriešus un sievietes, var redzēt, ka viņi pilnībā paļaujas uz savām dabīgajām spējām, uzticoties tikai zinātnei, tehnoloģijām, matemātikai, filozofijai, loģikai un citām cilvēciskā intelekta jomām. Citi izvēlas maģiju vai citus mistiskus spēkus. Daudzi cilvēki nespēj saprast, ka viņu izvēle ved pie elkdievības un vilšanās.
Šī iemesla dēļ, Dievs paceļ jaunu paaudzi, kas ir spējīgi drosmīgi atstāt laivu, “iet pa ūdeni” un darīt brīnumus, kas dod godu Viņam. Šī jaunā paaudze grib sasniegt kaut ko vairāk, jo Dievs viņiem ir devis šo vēlēšanos.
Gilermo Maldonado
