Jebkas, kas mani novērš no Dieva klātbūtnes, ir ļaunums un tas nāk no sātana. Tas ietver to, kas man zog pielūgsmi, mieru, prieku un manu apziņu Dieva klātbūtnē. Dievs dara mani spējīgu pacelties un dzīvot pasaulē tā, it kā es nebūtu no šīs pasaules (jo es arī neesmu no šīs pasaules). Pateicoties Dieva Vārdam, mēs zinām, ka Dieva Valstība ir mūsos. Lielāks ir Tas, Kas ir mūsos, – Debesu Valstība, Dieva Dēls, – nekā tas, kas ir pasaulē, – sātana spēks, kas ir ārpus mums. (1.Jāņa 4:4).
Vienā dievkalpojumā es palūdzu piecelties kādu, kurš cieš no sāpēm mugurā, kājās, galvā vai plecos. Piecēlās jauns puisis, kuram bija sāpes kājā. Es viņu palūdzu nostāties ejā, kā piemēru priekš visiem cilvēkiem.
Sākumā es viņam pajautāju, vai viņš ir glābts. Viņš bija glābts. Tad es jautāju, vai viņš tic, ka Debesu Valstība ir viņā. Viņš atbildēja: “Jā!”
Lai pierādītu, ka Dieva klātbūtne un Raksti bija viņā pret sātana spēkiem, es viņam liku pasludināt: “Jēzus Vārdā, izej!” Teicu, lai viņš kliedz un uzliek roku uz kājas un saka: “Jēzus Vārdā, es tev pavēlu: Izej!” Tad es viņam teicu, lai viņš pastaigā un jautāju, vai sāpes viņu ir pametušas, vai viņš ir brīvs no slimības.
“Jā, – teica viņš, – Slava Dievam!”
Cik daudz vairāk tiktu izdarīts, ja vien mēs pasludinātu mums Dieva dotās tiesības.
Smits Viglsforts
