“Tev Mani ir jāredz savā sirdī, un tev Mani ir jāredz citos. Tev Mani ir jāredz lielākajā un mazākajā. Tāpat, kā Es atšķirīgi darbojos katrā cilvēkā, kurš tagad stāv tev līdzās, Es nākšu pie tevis caur dažādiem cilvēkiem. Es nākšu pie tevis caur dažādiem apstākļiem. Jūsu visaugstākais mērķis ir tajā, lai iepazītu Mani, dzirdētu Manu balsi un sekotu Man”.
Kad es pagriezos, lai paskatītos uz Gudrību, Viņš tur vairs nebija.
Es skatījos visapkārt. Es Viņu varēju visur just, bet nespēju redzēt. Tad es atkal pagriezos atpakaļ, pret lieciniekiem, kas stāvēja manā priekšā. Viņš bija tur. Es Viņu nevarēju redzēt, bet ar lielu pārliecību, kā jebkad iepriekš, zināju, ka Viņš bija katrā no tiem. Kad Reformators sāka runāt, viņš runāja ar savu paša balsi, bet es spēju dzirdēt arī Gudrības balsi viņā, kad Viņš runāja man Pats.
“Viņš vienmēr atrodas mūsos. Viņš ir tevī. Un Viņš ir tajos, pie kuriem tev ir jāatgriežas. Laiku pa laikam, Viņš tev parādīsies, bet tev ir jāzina, ka tad kad tu neredzi Viņa parādīšanos, priekš tevis labāk ir iepazīt Viņu tur, kur Viņš ir – Viņa ļaudīs. Viņš ir Gudrība. Viņš zina kā, kad un caur ko runāt ar tevi. Tas, caur kuru Viņš runā uz tevi, tāpat ir daļa no Viņa vēsts. Atceries, ko Viņš teica, kad Viņš raudāja par Jeruzālemi: “…jūs Mani neredzēsit, tiekāms nāks diena, kad jūs sacīsit: svētīts, kas nāk Tā Kunga Vārdā!” (Lūkas 13:35).
“Man ir viegli redzēt un dzirdēt Viņu tevī, – atbildēju es, – bet tas nav viegli pie tiem uz zemes, kas vēl nav tikuši pagodināti”.
“Protams, nebūs viegli, – iebilda Andželo. – Meklēt Viņu – ķēniņu aicinājums, kuri valdīs kopā ar Viņu. Tie, kas mīl Viņu un mīl patiesību, meklēs Viņu vairāk, kā jebkuru pašu lielāko dārgumu”.
Riks Džoiners
