“Dieva tiesas – tas ir pirmais solis debesu sfērā, – teica balss, kuru es iepriekš nebiju dzirdējis. – Kad pienāks Tiesas Diena, visi iepazīs Ķēniņu un Viņa tiesas būs saprotamas. Tad zeme tiks atbrīvota. Tu lūdzi, lai Viņa tiesas atnāktu tavā dzīvē, tagad sāc lūgt, lai tās nāk pār visu pasauli”.
Es pagriezos, lai redzētu to cilvēku, kurš runāja. Viņš bija garš un mirdzošs, bet nedaudz mazāks par citiem, kurus es sastapu Tiesas Zālē. Es pieņēmu, ka tas bija eņģelis, bet tad viņš teica: “Es esmu Lats. Tu tiki izredzēts, lai dzīvotu grūtos laikos tieši tāpat, kā es tiku izredzēts. Kā Ābrahāms dzīvoja un iestājās lūgšanās par Sodomu, tieši tāpat tev tas ir jādara. Laikā, kad pār zemi nāk lielas izvirtības, paceļas lieli ticības vīri un sievas. Līdzīgi Ābrahāmam, tev ir jālieto sava ticība, lai iestātos lūgšanā par bezdievjiem, tāpat tev arī ir jāliecina par Dieva tiesu, kas nāk pār zemi. Kungs nevar ilgi ciest cilvēciskā ļaunuma vairošanos. Es klusēju un daudzi aizgāja bojā. Tu nedrīksti līdzināties man – tu nedrīksti klusēt”.
“Izstāsti man vairāk. Kā man tos brīdināt?” – jautāju es.
“Es domāju, ka brīdināšu viņu tādā veidā, kad būšu atšķirīgs no viņiem. Bet būt atšķirīgam ir nepietiekami! Svētā Gara spēks grēka atmaskošanā tiek īstenots vārda izrunāšanā. Tas, ko Kungs izdarīja Sodomā, Viņš rādīja kā piemēru, lai citi netiktu iznīcināti tādā ceļā. Tu vari brīdināt tos, kas tuvojas iznīcībai, izstāstot tiem manu stāstu.
Tagad ir daudz pilsētas, kuru ļaunumu Viņš vairs neizturēs. Ja tie, kas pazīst Dievu, nepiecelsies, ļoti drīz būs daudz tādu vietu, kas līdzīgas Sodomai.
Pienāks Tiesas Diena. Tad visa radība uzzinās Viņa spriedumu gudrību, bet tev nav jāgaida šī diena. Tev ir jāmeklē Viņa tiesas katru dienu, un jādara tās zināmas zemes virsū. Ja Viņa tauta izies caur Viņa tiesām, daudzi uz zemes uzzinās par tām pirms Lielās Tiesas Dienas. Līdz ar to būs daudz vairāk glābto. Tā ir Viņa vēlēšanās, lai neviens cilvēks nepazustu un lai neviens no Viņa tautas netiktu pazudināts tajā dienā.
Cilvēki uz zemes ir akli. Viņi neredzēs, ja tu būsi vienkāršs liecinieks. Tiesas spriedumam jātiek izpaustam vārdos. Svētais Gars svaidīs vārdus, bet vārdiem jātiek izrunātiem pēc Viņa pavēles, lai tie būtu svaidīti. Taisnība un tiesa – Viņa troņa pamats. Viņa cilvēki atnāk, lai uzzinātu kaut ko par Viņa taisnību, bet tikai nedaudz pazīst Viņa tiesu. Viņa tronis atrodas Viņa namā.
Tev ir jādzīvo atbilstoši patiesībai, kuru tu esi iemācījies šeit, un tev arī jāmāca par to. Viņa tiesas sākas. Ja Viņa tauta izies Viņa tiesas pirms pienāks Tiesas Diena, tad šī diena viņiem būs godības diena. Ja viņi nedzīvo tajās, viņi iepazīs bēdas tāpat, kā tās grasās iepazīt pasaule. Viņa tiesas nebūtu patiesas, ja tās nebūtu vienādas priekš visiem. Caur tevi un citiem cilvēkiem, Viņš atkal prasīs Savai tautai tiesāt sevi, lai tie netiktu notiesāti. Pēc tam tev ir jāprasa par pārējo pasauli”.
Lats man lika paskatīties uz durvīm, pie kurām es stāvēju. Tās vēl joprojām likās tumšas un nepievilcīgas, līdzīgas Dieva tiesu doktrīnu durvīm, nodomāju es. Dieva godība, kas mūs ieskāva, liekas, tās darīja vēl tumšākas. Bet šajā gadījumā, tagad es zināju, cik patiesi godības pilna ir Viņa tiesa.
Tāpat arī es sapratu, ka praktiski katras durvis, caur kurām Viņš mūs ved, sākumā izskatās tumšas, bet pēc tam kļūst godības apņemtas. Liekas, jo tumšākas izskatās durvis, jo lielāka godība būs no otras puses. Tikai iziešana caur Viņa durvīm prasa ticību, bet tās vienmēr ved uz lielāku godību.
Lats turpināja manu domu plūsmu. Kā jau es biju iemācīts, šajā vietā domas tika nodotas visiem.
“Izejot cauri tām durvīm, tu piedzīvosi lielāku Viņa godību. Viņa godība nav tikai spožums, ko tu redzi apkārt Viņam vai šajā vietā. Viņa godība atklājas caur Viņa tiesām. Tas nav vienīgais veids kā to parādīt, bet tas ir tas ceļš, kā tu tiki aicināts šeit, lai saprastu to. Ieejot pa šīm durvīm, tu iemācīsies pavisam savādākā veidā redzēt Viņa godību. Tieši vērojot Viņa godību, Viņa tauta mainās, un Viņš grasās izpaust tiem Savu godību. Kad tie redzēs Viņa godību, viņi priecāsies par visiem Viņa ceļiem, pat Viņa tiesās”.
Riks Džoiners
