Pasaules cilvēki dzer un seksuāli negodā savus ķermeņus, cenšoties atrast dzīvē prieku. Bet cilvēki meklē laicīgas baudas, taču tās visas beigsies. Pēc laicīgām baudām viņu sirdis piepildās ar sliktām sajūtām, atnāk sirdsapziņas pārmetumi, nožēla, izmisums un skumjas. Lai notvertu pasaules prieku, ir daudz postošu elku: alkohols, narkotikas, seksuālās izvirtības, bet tās ir tikai maskēšanās. Šīs lietas nekad nedod ilgstošu prieku un apmierinājumu, tās izposta dzīves, ģimenes, sabiedrību un nācijas. Ja cilvēks izjūt patiesas ekstāzes trūkumu – dzīves prieku – viņš ir pazaudējis savu spēku dzīvot labu dzīvi.
Mūsdienu urbanizācija, sabiedrības domāšana – līdzinās džungļiem. Cilvēki dzīvo, kā milzīgu mašīnu detaļas, nepriecājoties par dzīvi un bez spēka, lai tā dzīvotu. Tāpēc, neatkarīgi no tā, kur viņi atrodas, viņi dzīvo uztraukumā un stresā. Prieks – tas tiešām ir pavasaris vai laimīgas dzīves avots. Kur ikviens var atrast mūžīgo un pilnvērtīgo prieku?
Īstais prieks nāk no Kunga. Starp Dieva rakstura īpašībām jūs nespēsiet atrast bēdas. Pirmkārt, mūžīgais un pilnvērtīgais dzīves prieks atnāk pēc grēku nožēlas. Bet mums nav jāapstājas tikai pie grēku nožēlas. Mums jātiek piepildītiem ar Svēto Garu. Svētais Gars izlej Dieva prieku mūsu dzīvē, kas ir pietiekami liels, lai pārceltu jebkuru kalnu mūsu dzīvē.
Kad mēs esam Viņa Vārdā un pakļaujamies Viņam, mēs vienmēr līdz malām esam piepildīti ar prieku. Jēzus teica: “Ja jūs turēsit Manus baušļus, jūs paliksit Manā mīlestībā, itin kā Es esmu turējis Sava Tēva baušļus un palieku Viņa mīlestībā. To Es uz jums esmu runājis, lai Mans prieks mājotu jūsos un jūsu prieks būtu pilnīgs” (Jāņa 15:10-11).
Kad mēs pielietojam mīlestību, turot Dieva baušļus, tad prieks – pati Dieva daba – plūdīs mūsu sirdīs, atnesot dzīvē prieku un uzvaru. Kad mēs ātri nožēlojam kaut kādus grēkus, ikdienā uzturam gara pilnu dzīvi, dzīvojam mīlestībā, turot visus Kunga baušļus, nepārtraukts prieks vienmēr piepildīs mūsu dzīves.
Jongi Čo
