Ir vairāki svarīgi jautājumi, kuri skar sējas un pļaujas likumu, sapratne, kas ir nepieciešama labai dzīvei.
Jēzus mācīja, ka katrs Viņa dotais apsolījums ir sēkla. Viņš teica: “Sēkla ir Dieva vārds” (Lūkas 8:11). Viņa apsolījumu sēkla ir neiznīcīga (1.Pētera 1:23), tā nav pakļauta nāvei. Dzīvība, kas ir katrā Dieva apsolījuma sēklā, nevar aiziet bojā. Dieva apsolījuma sēklas nevar zaudēt spēku.
Tieši tāpat kā no kviešu graudiem izaug kvieši, tāpat no Dieva apsolījumu sēklām, kas iesētas ticīgo sirdīs, izaug tas, ko šī sēkla nes sevī.
Zemnieks iesējot vienu sēklu, nevar nopļaut tikai vienu sēklu. Ražu vienmēr ievāc daudz lielāku par to, ko iesēja sējējs.
Šāds princips ir pielietojams visās dzīves sfērās. Jēzus uzsvēra šo patiesību, sakot: “Svētīgāk ir dot nekā ņemt” (Apustuļu darbi 20:35). Viņš domāja to, ka dot ir daudz produktīvāk, jo tad kad mēs dodam, viss atdotais pārpilnībā atgriežas pie mums.
Dieva sējas un pļaujas princips palīdz mums saprast nemirstīgos Jēzus vārdus.
Zemniekam ir daudz produktīvāk iesēt sēklu, vai atdot to zemei, nekā pagatavot no tās ēdienu savai ģimenei. Atstājot sēklu pie sevis, ģimene to kādu laiku var ēst, bet pēc tam tā ir nolemta badam.
Dieva sējas un pļaujas likums garantē, ka zemnieks, kurš atdod zemei sēklu, pārpilnībā saņems to ražu, ko viņš ir iesējis.
Tradicionālā mācība par to, ka mums ir jādod, negaidot neko atpakaļ, ir viens no galvenajiem šķēršļiem Dieva darbā. Tā ir pilnībā pretrunā Dieva sējas un pļaujas likumam.
Ļoti bieži es esmu dzirdējis, kā kristieši runā: “Es dodu, jo es gribu dot, bet es neko negaidu atpakaļ”.
Vai varētu zemnieks izdzīvot, ja viņš teiktu: “Es savus tīrumus apsēju katru pavasari, jo man patīk sēt sēklu, bet es neko negaidu atpakaļ. Es negaidu nekādu ražu?”
Gudrs zemnieks gaida labu ražu. Labas sēklas vienmēr atgriežas pavairotā veidā. Dievs vēlas, lai jūs pļautu vairāk par to, ko iesējāt.
T.L.Osborns
