Kā sieva var sasniegt tāda veida panākumus attiecībā pret savu vīru?
Pirmais – atbalstīt savu vīru; otrais – uzmundrināt viņu. Vīram ir galvenā atbildība pieņemt lēmumus un vadīt. Bet viņš nevar izpildīt šīs funkcijas pats par sevi. Viņa viena ir vistuvāk savam vīram, uz kuras atbalstu viņš pastāvīgi paļaujas. Ja sieva nepietiekami atbalsta vīru, tad viņš nevar darboties tā, kā varētu, ja viņa to atbalstītu.
Otrs svarīgs sievas pienākums – uzmundrināt vai iedrošināt savu vīru. Vīrietim vienmēr ir jāredz savas sievas atbalsts. Jo īpaši, kad viņš vismazāk to ir pelnījis. Ja Lidija mani iedrošinātu tikai tad, kad esmu to pelnījusi, tas nebūtu tas, kas man bija vajadzīgs. Man visvairāk bija vajadzīgs iedrošinājums tad, kad es to biju vismazāk pelnījis. Man bija vajadzīgs cilvēks, kurš man ticēja, kad neviens cits neticēja. Man nebija vajadzīgas pamācības. Man nebija vajadzīgi padomdevēji. Man bija vajadzīgs cilvēks, kurš man ticēja.
Iedrošinājums vai uzmundrinājums – tas nav viegls uzdevums sievai, jo īpaši grūtā laikā. Visvieglāk ir pārmest un kritizēt. Faktiski, iedrošināšana – tā ir kalpošana, kas ir jāattīsta. Es ticu, ka vairākumā gadījumu, sieva var pārvērst neveiksmīgu laulību un sliktu vīru veiksmīgā laulībā un labā vīrā, ja viņa iemācīsies uzmundrināt kā pienākas. Bet tas vienmēr prasa sevis aizliegšanu. Mēs nevaram uzmundrināt citus, kad galvenokārt esam sakoncentrēti uz sevi. Ja jūs un jūsu vīrs jūtaties nelaimīgi, ko jūs darīsiet? Teiksiet viņam cik jūs esat nelaimīga? Vai uzmundrināsiet viņu? Viņa iedrošināšana prasa pašaizliedzību. Bet tā arī ir laulības derības būtība. Jūs vairs nedzīvojat sev. Tas mūs atgriež pie sākuma punkta – veltīšanās caur derību. Tikai tas var dot žēlastību un spēku, kas nepieciešams katrai laulības pusei, lai tā būtu veiksmīga. Laulība nedarbosies bez pārdabiskās Dieva žēlastības; un šī žēlastība atnāk tikai tad, kad vīrs un sieva atdod sevi Dievam un viens otram caur derības veltīšanos.
Dereks Prinss
