Mēs bieži domājam par tādām Svētā Gara dāvanām, kā brīnumiem, dziedināšanu, pravietojumiem. Šīs ir lielākās un pārsteidzošākās dāvanas, ko daudzi no mums jebkad ir sapratuši. Tomēr, viena no lielākajām dāvanām – ir sludināšanas dāvana.
Jēzus – Dieva Vārds. Jēzus – tā ir saikne starp Dievu un radību. Šis fakts paceļ Viņa vārda sludināšanu visaukstākajā līmenī. Kad izrunātais vārds paceļas tik augstā līmenī, kādu tas ir pelnījis, draudze iegūst iespēju pacelties tādā līmenī, uz kuru tā ir aicināta. Ja mēs sapratīsim sludināšanas fenomenu un veltīsim sevi tam, mēs pacelsimies kopā ar to.
Apustulis Pāvils teica par “ģeķīgo sludināšanu”, ar kuras palīdzību Kungs “izglāba tos, kas noticēja” (1.Korintiešiem 1:21). ” Jo, kad pasaule ar savu gudrību Dievu Viņa gudrībā neatzina, tad Dievam labpatika izglābt ticīgos ar ģeķīgu sludināšanu”. Noteikti pastāv “ģeķīga sludināšana”, kad mēs uzskatām, kad vienkāršāk Kungam būtu pierādīt savu spēku uzrakstot Savu vārdu debesīs vai izpildot kādas citas izpausmes laiku beigās. Bet garīgajam cilvēkam, sludināšana – tā nav ģeķība, tā ir varena Dieva godības, gudrības un stingrības izpausme Viņa kritušās radības atgriešanās procesā.
Īsta svaidīta sludināšana – dzīvības avots, ar kura palīdzību mēs pieskaramies mūžībai. Tur, kur netiek runāts par augšāmcelšanos, tur nav īstas sludināšanas. Līdzīgi daudziem garīgiem vārdiem, vārds “sludināšana” bieži tiek izkropļots. Tomēr, mēs nedrīkstam aizmirst, ka sludināšana bija vairākums taisno vīriešu un sieviešu nodarbošanās. Tās ir pamatpilnvaras, ko Viņš deva Saviem mācekļiem, sludināt Dieva valstības Evaņģēliju un būt Viņa augšāmcelšanās lieciniekiem.
Mēs esam aicināti sludināt vārdu, kuru Viņš mums uzticēja. Mūsu kalpošanas panākumi būs atkarīgi no tā, cik labi mēs sludinām. Mūsu sludināšanas “kvalitāti” nosaka tas, cik labi mēs paši zinām to, kā mēs to pielietojam savā dzīvē. Tāpēc mūsu primārais mērķis – saprast šo vārdu un dzīvot pēc tā.
Riks Džoiners