Reiz, kad es biju Zairā, Tas Kungs ar Sava Evaņģēlija spēku uz mani atstāja ļoti spēcīgu iespaidu. Mēs noīrējām lidmašīnu un aizlidojām simtiem jūdžu dziļi Āfrikas kontinentā uz Kikvitas pilsētu. Kad es paskatījos uz leju, es redzēju simtiem cilvēku, kas atstāja savus ciemus un devās tajā pašā virzienā cauri džungļiem uz mūsu tikšanās vietu. Daži no viņiem ceļoja septiņas dienas kājām, lai to sasniegtu. Pēkšņi es sapratu, ka daudziem no šiem cilvēkiem šī bija pirmā un vienīgā iespēja dzirdēt Evaņģēliju. Ar ko man vajadzētu dalīties ar viņiem? Ko teikt cilvēkiem, kuri Evaņģēliju dzird pirmo reizi un, iespējams, nekad to vairs nedzirdēs? Tas Kungs manā sirdī lika sludināt ļoti vienkāršu sprediķi par Jēzu: par to, kā Viņš paņēma uz Sevi mūsu grēkus, par to, kā Viņš nomira Golgātā, kā Viņš tika apglabāts un kā Viņš trešajā dienā augšāmcēlās. Jau sākot ar pirmo nakti, nāca tūkstošiem garīgi izsalkušu cilvēku. Kad es sludināju Dieva Vārdu — vienkāršu liecību par Jēzu Kristu — mūsu acu priekšā sāka notikt grandiozas lietas. Četrdesmit četrus gadus vecs vīrietis vārdā Kaifuela manas sprediķa vidū piecēlās kājās. Kaifuela četrpadsmit gadus bija spitālīgs, un Dievs viņu izdziedināja tieši dievkalpojumā. Viņš izskrēja priekšā, lai parādītu visiem, ka Dievs viņu ir attīrījis. Tajās minūtēs viņam beidzās gadi, kas tika pavadīti spitālīgo kolonijā, jo tāds bija Kunga Jēzus Kristus Evaņģēlija spēks! Sapulcē bija klāt vēl viens vīrietis; viņš, strādājot mežā, savainoja kāju ar cirvi. Milzīgā strutojošā brūce nepārprotami bija redzama viņa kājā. Šajā vakarā, simtiem liecinieku klātbūtnē, Kungs aizvēra brūci un pilnībā sadziedēja kāju, neatstājot nekādas traumas pēdas, pat ne mazu rētu. Tāds bija Jēzus Kristus Evaņģēlija spēks!
Kāda sieviete ieradās ar savu trīs gadus veco meitu, kura bija piedzimusi bez acīm. Kādā brīdī mēs pēkšņi dzirdējām kliedzienus. Kas notika? Man bija interesanti uzzināt. Un tā sieviete skrēja uz priekšu ar savu meitenīti rokās. Viņa satriekta teica: “Paskatieties uz manu meitu!” Dievs atnāca pie viņas un ievietoja acis viņas bērna tukšajos acu dobumos!
Tajā brīdī mēs zaudējām kontroli pār pūli. Visi zaudēja savaldību un mēģināja mūs sagrābt, pieskarties, noplēst kādu apģērba gabalu, sliktākajā gadījumā vismaz nedaudz pieskarties. Pēkšņi ieraudzīju, ka mani ieskauj blīvs garo afrikāņu riņķis, kuri, lai mani kaut kā pasargātu, pacēla manu ķermeni virs pūļa, tad iegrūda mašīnā, aizcirta durvis un aizveda prom. Tas bija nepieciešams, jo pūlis bija satraukts vai nobijies; cilvēki bija saviļņoti. Viņi redzēja daļiņu no Dieva spēka un vēlējās vairāk. Tāds bija Kunga Jēzus Kristus Evaņģēlija spēks!
Mahešs Čavda