Vai jūs kādreiz esat jutusies pilnīgi satriekta? Daži notikumi var pilnībā jūs izkropļot – es domāju iekšējās rētas. Daudzas sievietes ir saliekušās zem dziļu, drūmu noslēpumu un traumu svara un spiediena, kuri izliekuši un izkropļojuši tās. Problēmas, attiecības un starpgadījumi iznirst no pagātnes un tur tās ķīlā, pieķēdētas pie emocionālām sāpēm. Tālas pagātnes notikumi uz visiem laikiem izmaina tādas sievietes; šīs brūces var būt vecas, bet rētas paliek uz visu dzīvi un nekad pilnībā neaizdzīst.
Lūkas evaņģēlijs 13:11
“Un tur bija sieva, kurai astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, tā ka viņa bija savilkta un nevarēja pilnīgi taisni atliekties”.
Sievietes izkropļotā sirds, pret kuru izturas cietsirdīgi, ļoti līdzinās saplēstai lupatu lellei. Mazās maigās meitenes jūtīgais audums izrādās saplosīts gabalos, un tas turpina izpausties viņas pieaugušajā dzīvē. Klusās rūgtās asaras bieži ir sievietes acīs, kuras ir pārdzīvojušas pārāk personīgu traumu, lai apspriestu to, un tajā pat laikā pārāk acīmredzamu, lai noslēptu. Viņas vajā atmiņas par to, ko viņas grib aizmirst. Tādām sievietēm pēkšņi pamosties aukstos sviedros – ierasta lieta. Filmu skatīšanās laikā viņas raud, bet ne traģiskā sižeta dēļ, bet gan tāpēc, ka pašas ir bijušas upura lomā.
Saprotiet, ka koks paliek saliekts no tā, ka viņu salieca, kad tas vēl bija mazs. Mēs skatāmies uz koku ar izlauztiem zariem un izkropļotu stumbru, bet Dievs redz stādu, kuram nevajadzēja pieskarties. Ir patīkami zināt, ka Dievs nav tāds, kā cilvēki. Ir patīkami zināt, ka Dievs redz stādu laikā, kad cilvēki strīdas par koku. Šis stāds ir izliekts, tas raud pa naktīm. Šis stāds tiecas izdziedināties. Lieta ir tajā, lai cik vecs nekļūtu koks, tas vienalga ir pakļauts tā posma ietekmei savā dzīvē, kad bija vēl stāds. Mēs redzam pieaugušus kokus, bet Kungs zina, ka tas vēl joprojām cīnās ar bērnībā radītiem izliekumiem.
T.D.Džeiks
