Mums visiem gribas piedzīvot mīlestību, bet mums sev ir jāuzdod jautājums: “Vai patiešām mēs mīlam citus vai mums iet pie sirds pati mīlestības ideja?” Daudzums vīriešu un sieviešu metas otra cilvēka apskāvienos, meklējot pārliecību, kurai ir jānāk no iekšienes. Viņi sarūgtinās, nekur neatrodot to, kas ir jāmeklē sevī. Viņi uzkrauj savām attiecībām nevajadzīgu slogu un tur partnerus pastāvīgā vainas sajūtā.
Ir jāuzdod ļoti svarīgs jautājums: vai ir godīgi gaidīt no kāda to, ka viņš cietīs dzīves smagumu, kas pilns ar sāpēm un neērtībām? Kurš, izņemot Dievu, var atgriezt to, ko jums ir laupījusi dzīve. Kurš, izņemot jūs pašus, var atgādināt par to, ko Dievs jums ir apsolījis? Jūs pats sev esat sludinātājs, tāpēc jums sev ir jāsaka tādi vārdi, kuri palīdzēs jums kļūt par produktīviem un realizēties dzīvē.
Šķiet, viena no pašām grūtākajām spējām panākumu sasniegšanai ir būt sevis paša motivētam. Vairākums no mums ir raduši dzīvot un virzīties kā mocekļi. Mēs dzīvojam priekš citiem cilvēkiem un viņu mērķiem, padarot savas personīgās vajadzības un klātbūtni otršķirīgu. Diemžēl, mēs reizēm aizstumjam sevi tālākajā plānā, kā teikt, uz pēdējo sildvirsmu, kur mūsu sapņi “izvārās” un mūsu personīgo cerību vietā paliek tikai piedegusi “tējkanna”. “Vārīšanās” laikā karstuma un uztraukuma stress liek “tējkannai” izdvest saraustītas skaņas, pirms tā sāk degt. Šī skaņa ir dzirdama mūsu pārmērībās, kuras maskē mūsu vilšanos, kad mūsu sapņi tika noraidīti, jā un cerības nepiepildījušās. No dedzinošās, postošās, uzmācīgās uzvedības varēja izvairīties, ja vien mēs ar pacietību un izturību pieņemtu dzīvi mazās devās un ļautu sev sarīkot tikšanos pašiem ar sevi. Īsāk runājot, veltījiet laiku sev. Ieklausieties svilpoņā, pirms jūs aizdegsieties!
Patiesā problēma, ar kuru saskaramies mēs visi, ir par līdzsvara punkta atrašanu starp moceklību un narcismu. Līdzsvars priekš mums ir tikpat svarīgs, kā virves soļotājam. Mēs nedrīkstam būt viscaur pārņemti ar sevi, bet, lūdzu, saprotiet, ka starp egoismu un pašaizliedzību ir jābūt vēl kaut kam. Tas nav spalgs taures signāls, kas aicina cilvēkus kļūt par egocentriskiem un egoistiskiem. Tas ir aicinājums līdzsvarot sieviešu sirdis, kuras ir ļāvušas nelaimēm un problēmām kļūt svarīgākām par pašu problēmām. Es jūs aicinu atpazīt savas stiprās puses, pirms jūs sevi pazaudēsiet, pastāvīgi esot meitenei no atbalstu grupas priekš kāda cita, bet nekad neatbalstot pati sevi.
Šī problēma skar ne tikai sievietes. Patiesībā tā ir visas cilvēces problēma, bet sievietēm raksturīgais mātes instinkts padara viņas uzņēmīgākas pret to.
T.D.Džeiks
