Es ticu, ka šajās pēdējās dienās Dievs mūs gatavo kaujai, kas līdzīga tai, kuru vadīja Mozus. Pēc tikšanās ar Dievu pie degošā ērkšķu krūma, Mozus atgriezās Ēģiptē, nesot sev līdzi priekšmetu, kuru Bībele sauc par “Dieva zizli”. Neatkarīgi no tā, kā uz to skatās, tas ir tikai koka gabals, vienkāršs ganu rīks.
Tomēr šajā gadījumā tas tika svaidīts ar Dieva brīnumaino spēku. Ar šo zizli Mozus nesa Dieva svaidījumu. Ēģiptē Mozus cīnījās ar faraona burvjiem. Viņi nelika sevi ilgi gaidīt. Kad pēc Mozus komandas viņa brālis Ārons nometa “Dieva zizli”, tas pārvērtās par čūsku. Burvji arī nometa savas nūjas, un tās caur burvestībām tādā pašā veidā pārvērtās par čūskām. Taču čūska, kas bija no “Dieva zižļa”, aprija visas pārējās, ar to parādot, ka tumsas spēki – nav nekas Visuvarenā Dieva priekšā. Mozum bija labāks zizlis, šis zizlis bija svaidīts ar Dieva spēku. Pirms Mozum bija laiks to visu izdarīt, ikviens Ēģiptē, sākot ar faraonu tronī un beidzot ar vergu cietumā, uzzināja par Dieva spēku, kas tika izpausts caur Mozu.
Mūsu dienās Kungs svaida Savu tautu zīmēm un brīnumiem. Viņš svaida mūs kalpot dziedināšanā. Viņš svaida mūs iet karā pret tumsas spēkiem. Lūk kāpēc mums ir svarīgi cieši savienoties ar svaidījumu.
Mahešs Čavda