Nedzīvo vakardienā. Dieva nolūks ir svaidīt savus ļaudis ar svaigu eļļu. Daudzi kristieši dzīvo ar vakardienas atklāsmi, ar vakardienas ēdienu. Viņi saka: “Ak, es atceros, kā es 1919.gadā…”, “Ak, ja vien mēs dzīvotu brāļa Viglsforta laikā”, “Ja vien mēs spētu pārcelties Kristus un apustuļu laikos”. Taču Bībelē ir teikts: “daudz praviešu un ķēniņu ir gribējuši redzēt, ko jūs redzat, un nav redzējuši un dzirdēt, ko jūs dzirdat, un nav dzirdējuši” (Lūkas 10:24).
Mēs dzīvojam pēdējos laikos. Šis ir vissvarīgākais periods visā cilvēces vēsturē. Un tagad nav laiks atkāpties, nolaist rokas, atzīstot savu sakāvi. Tagad ir laiks strādāt.
Kā ir teikts Bībelē, mums ir jāstrādā, kamēr ir diena, nāks nakts, kad nevarēs vairs neko izdarīt (Jāņa 9:4). Drīz atnāks Jēzus! Viņš grib redzēt draudzi, kas ir gatava satikties ar Viņu. Ja mēs gribam sludināt visai pasaulei, tad mums ir jābūt piepildītiem ar Svēto Garu un svaidītiem ar jaunu eļļu.
Tomēr daudzi Dieva ļaudis ļauj sevi pārņemt reliģiskam garam, kas atņem viņiem patiesu prieku. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka daži pamet kristietību vai pilnībā atdziest pret to.
Eļļa – viens no Svētā Gara simboliem. Kad tevī ielej eļļu, tu beidz čīkstēt (kā durvis). Draudzē ir daudz kristiešu, kas pastāvīgi sūdzas un čīkst. Ievilkās dievkalpojums – neapmierināti. Nepatīk mācītājs – sašutuši.
Kad Svētais Gars dod Savu eļļu, mēs atbrīvojamies no čīkstēšanas un neapmierinātības. Viss sāk ritēt gludi.
Rodnijs Hovards-Brauns