Tad Kungs apstājās un paskatījās uz mani ar tādu sejas izteiksmi, kādu es vēlētos vienmēr atcerēties. Viņš smaidīja. Es negribēju ļaunprātīgi izmantot šo iespēju, bet kaut kādā veidā sajutu, ka, ja Viņš smaidīja ar tādu smaidu, es varēju prasīt Viņam visu, un Viņš man to dotu. Un es izmantoju šo iespēju.
“Kungs, kad Tu teici: “Lai top gaisma”, – gaisma radās. Tu lūdzi Jāņa 17, lai mēs Tevi mīlētu ar to pašu mīlestību, ar ko Tēvs Tevi ir mīlējis. Vai Tu varētu arī tagad man pateikt: “Lai ienāk šī mīlestība tevī”, lai es iemīlētu Tevi ar Tēva mīlestību?”
Nepārstājot smaidīt, Viņš draudzīgi uzlika roku man uz pleca. “Es tev to teicu vēl pirms pasaules radīšanas, kad tevi aicināju. Tāpat es to teicu taviem brāļiem, kuri cīnīsies kopā ar tevi pēdējā kaujā. Tu iepazīsi Tēva mīlestību pret Mani. Tā ir pilnīga mīlestība, kura aizdzen visas bailes. Šī mīlestība dara tevi spējīgu ticēt Man līdz tādai pakāpei, ka tu varēsi darīt tādus darbus, kurus darīju Es, un pat lielākus, jo Es esmu ar Savu Tēvu. Tu iepazīsi Viņa mīlestību pret Mani un tos darbus, kurus tu īstenosi, tie pagodinās Mani. Bet tagad, tevis dēļ, Es atkal saku “Lai Mana Tēva mīlestība ienāk tevī”.
Mani pārņēma dziļa pateicība par šo pārdzīvojumu. “Es mīlu Tavas tiesas”, – teicu es, atgriezdamies, lai atkal paskatītos uz soģa krēslu, bet Kungs mani apstādināja.
“Nepagriezies. Es priekš tevis tagad esmu šeit, nevis tur. Es tevi izvedīšu caur šo zāli atpakaļ uz kaujas vietu, bet tu nedrīksti atskatīties. Tev ir jāredz Mani savā paša sirdī, jo tieši tur tas šobrīd atrodas”.
“Tāpat kā Dārzs un glābšanas dārgumi…” – nodomāju es.
“Jā, viss ko Es daru, notiek tavā sirdī. Tieši tur plūst dzīvās ūdens upes. Tieši tur atrodos Es”.
Pēc tam Viņš norādīja uz mani un es paskatījos uz sevi, paraudzīdamies zem pazemības apmetņa. Mani satrieca tas, ko es tur ieraudzīju. Mans ierocis izstaroja to pašu godību, kāda ieskāva Viņu. Es ātri to apklāju ar savu apmetni.
“Es tāpat lūdzu Savu Tēvu tajā naktī pirms krustā sišanas, lai tā godība, kas Man bija ar Viņu no iesākuma, būtu ar Manu tautu, lai arī jūs būtu viens. Tieši Mana godība apvieno. Kad jūs sanākat kopā ar tiem, kas mīl Mani, parādās arī Mana godība. Jo vairāk godība pieaugs tajos, kas Mani mīl, jo vairāk pasaule iepazīs, ka Es biju Tēva sūtīts. Un tagad pasaule patiešām uzzinās, ka jūs esat Mani mācekļi, jo jūs mīlēsiet Mani un viens otru”.
Turpinot skatīties uz Kungu, mana pārliecība turpināja pieaugt. Bija tāda sajūta, ka es mazgājos no iekšienes. Drīz vien jutu, ka esmu gatavs darīt visu to, par ko man prasīs Kungs”.
Riks Džoiners
